Var atrast desmitiem iemeslu, kāpēc šodien doties vai arī nedoties uz referendumu, un pārliecinoši argumenti būs abu pušu pārstāvjiem. Atzīšos godīgi, neesmu īpaši iedziļinājies nedz Brīvo arodbiedrību piedāvātajos Satversmes grozījumos, nedz tajos, ko piedāvā Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Kaut arī man nav nekā daudz, ko pievienot tai diskusijai, kuras rezultāts būs jūtams šodien, tomēr ir šādas tādas atziņas vai drīzāk ieteikumi, kurus es vēlētos dot sabiedrības pārstāvjiem.
Pirmkārt, cilvēkiem, kuri šobrīd aktīvi iestājas par tiesībām atsaukt parlamentu arī starp vēlēšanām – lūdzu, nākošreiz, pirms dodaties uz vēlēšanām, rūpīgi iepazīstieties ar partiju piedāvājumu, desmitreiz pārbaudiet, vai tas, par ko Jūs balsojat, gadījumā nebūs tas pats, pret kura neizdarību protestējot, Jūs jau pēc mēneša brauksiet piketēt uz Jēkaba ielu vai Doma laukumu. Saeimas vēlēšanas var salīdzināt ar dārga pirkuma iegādi. Pats zinu, ka ir viegli ļauties emocijām un pirmā mirkļa iespaidam, taču izvēle ir jāveic atbildīgi, ja tā nav, tad ir tā kā šobrīd.
Otrkārt, neaizmirsīsim, ka pilsoniskas sabiedrības izpausme nav tikai reizi četros gados aiziet uz vēlēšanām un atlikušo laiku žēloties, ka tas nav labi un šitas nav labi. Pilsoniskā sabiedrībā cilvēks, kurš uzskata, ka viņam ir nodarīts pāri, un redz, ka valsts varai no tā nav ne silts, ne auksts, meklē domubiedrus, izveido interešu grupu un cīnās, lai nekārtības tiktu novērstas, ja nepieciešams – var mītiņot, piketēt un pat streikot. Arī pašlaik notiekošā kampaņa par Satversmes grozījumiem, ja piever acis uz nezināmās izcelsmes finansējumu un to, ka tā ir pārlieku politizēta, ir pilsoniskās sabiedrības izpausme. Abstrahējoties no kampaņas uzstādījuma, uzskatu, ka sabiedrībai šādas akcijas būtu jārīko regulāri. Lai kā kādam tas nepatiktu, latvieša mentalitāte nosaka vagara-kalpa uzvedību. Ja tev neskatās uz pirkstiem, mūžīgi negana un neuzmana, un – kas pats svarīgākais – neprasa regulāri atskaitīties, tu darbu kvalitatīvi nepaveiksi. Tāpēc būsim aktīvāki un prasīsim arī ikdienā no saviem priekšstāvjiem, lai viņi savu darbu veic kvalitatīvi vienmēr, nevis tikai tad, kad vadzis ir pilns, un tā vietā, lai ņemtu šķēres nagu apgriešanai, jāņem izkapts.
Un, treškārt, ir ļoti svarīgi pilnībā apzināties, ka ministri un deputāti ir tieši tāda pati sabiedrības daļa kā pārējie sabiedrības locekļi, līdz ar to no viņiem var sagaidīt tieši to pašu. Ja mēs uz ielas redzam pašpārliecinātus un lielīgus cilvēkus, tad tādi būs arī augstākajos varas ešelonos, vienīgā starpība ir tā, ka viņi atrodas prožektoru gaismās. Brīžiem man šķiet, ka mēs no Saeimas un valdības gaidām vai nu parāk daudz, vai vispār negaidām neko, un tā ir būtiska kļūda. Mūsu kļūda.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS