Šonedēļ apritēja 36 gadi kopš 1990. gada 21. aprīlī Rīgā, „Daugavas” stadionā tika sasaukta Vislatvijas tautas deputātu sapulce. Gadadienas atcerei Rīgā notika konference. Konferences rīkotāji norāda, ka šī vēsturiskā notikuma pieredze joprojām ir nozīmīga arī šodien, īpaši laikā, kad sabiedrībā atkal aktuāli kļūst jautājumi par pilsonisko līdzdalību, vietējo demokrātiju un pašvaldību lomu valsts attīstībā.
Bet toreiz, 1990. gadā, Vislatvijas sapulcē pulcējās vairāk nekā 8000 visu līmeņu pašvaldību deputāti, sākot no ciemu padomju deputātiem līdz PSRS tautas deputātiem, tostarp arī no toreizējā Madonas rajona, lai izteiktu savu vēlētāju attieksmi par mūsu Tēvzemes nākotni.
Principā 21. aprīļa sapulce uzskatāma kā "zaļā gaisma" neatkarības atjaunošanai – skaidrs signāls togad martā ievēlētajai Augstākajai Padomei (AP), ka sabiedrība un deputāti iestājas par tās atjaunošanu. Vēsturiskā sapulce notika pēc Latvijas Tautas frontes iniciatīvas. Tās mērķis bija pēc iespējas pilnīgāk izzināt tautas gribu un darīt to zināmu jaunās Augstākās Padomes pirmās sesijas dalībniekiem, kuriem darbu bija plānots sākt pēc nepilnām divām nedēļām – 3. maijā. Deputāti aicināja parlamentu pieņemt enerģiskus, taču pārdomātus politiskus un tiesiskus lēmumus Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanā. Viņi visi atbalstīja neatkarības un suverenitātes atjaunošanas ideju, apliecināja nesatricināmu apņemšanos iet pa Baltijas ceļu līdzās Lietuvas un Igaunijas tautām.
Sapulcē tika pieņemts aicinājums Latvijas PSR Augstākajai Padomei un tautai darīt visu iespējamo, lai ar demokrātiskām un nevardarbīgām metodēm panāktu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Par aicinājumu tika nodotas 8003 balsis, pret balsoja 41 deputāts, atturējās 43 deputāti. Galavārdā LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns brīdināja, ka deputātiem priekšā ir grūts un sarežģīts ceļš līdz pilnīgai Latvijas neatkarības atjaunošanai. Tautas frontes līderis aicināja deputātus būt stipriem kā klintij. Pēc viņa vārdiem, ceļš uz brīvību nav iedomājams bez gara stingrības un nelokāmas apņemšanās pārvarēt šķēršļus.
Sapulce un tajā pieņemtais aicinājums bija priekšvēstnesis tam, ka 4. maijā 138 AP deputāti, vienam atturoties un 58 (interfrontistiem) nepiedaloties balsošanā, nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju, kas faktiski uzsāka Latvijas izstāšanos no PSRS un ko tauta uzņēma ar lielām gavilēm.
Pagājis ilgs laiks, kopš šiem 1990. gada notikumiem, izaugušas teju divas paaudzes. Mainījušies apstākļi un sabiedrības noskaņojums, tomēr viens ir neatsverams – mēs dzīvojam neatkarīgā valstī.
24.04.2026.