Skaidrs, ka aizvadītajā nedēļā nozīmīgs notikums Latvijā bija Baltijas jūras valstu padomes vadītāju sanāksme, kas notika Rīgā. Spriežot pēc informācijas presē, pats svarīgākais jautājums, ko augsta līmeņa saiešanā apsprieda, bija enerģētikas problēmas, kas satrauc visas Baltijas jūras valstis. Iepriecināja, ka daudzi mūsu viesi atzinīgi vērtēja sanāksmes organizāciju.
Tanī pašā laikā, 4. jūnijā, sapulcējās Saeimas deputāti, kas vēlējās apspriest krīzes situāciju valstī un ar īpašu lēmumu uzdot Ministru kabinetam sagatavot pasākumus, lai uzlabotu situāciju. Uz šo Saeimas sēdi nevarēja ierasties ne Ministru prezidents Ivars Godmanis, ne arī viņa valdības ministri Kaspars Gerhards un Atis Slakteris, kuri atbild par ekonomikas un finanšu jomu. Viņiem bija jāpiedalās Baltijas jūras valstu padomes vadītāju sanāksmē. Deputāti Saeimas sēžu zālē apspriedās tikai piecas minūtes un paspēja vien konstatēt, ka valstī patiešām esot dziļa ekonomiskā krīze, bet arī tas jau ir sasniegums, ka mūsu priekšstāvji nonākuši pie šādas svarīgas atziņas. Nopietna runāšana un lemšana tika atlikta uz vēlāku laiku. Iedzīvotāji gan šo krīzi – inflāciju un lielo cenu kāpumu – izjūt katru dienu. Par krīzes situāciju aizvadītajā nedēļā tika daudz spriests un runāts. Piemēram, inflācija esot neizbēgama un likumsakarīga, cenas arī pieaugšot. Ir izskanējušas prognozes, ka drīz degvielas litrs varētu maksāt latu. Vai daudzi tādā gadījumā varēs izmantot savu personīgo transportu? Un kā tas ietekmēs uzņēmumus, kas sniedz transporta pakalpojumus?
Ar diezgan lielu optimismu plašsaziņas līdzekļos šonedēļ tika izplatīta informācija, ka ar 1. jūniju pensiju piemaksas kļuvušas lielākas un to saņēmēju ir vairāk. Tagad piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim ir 40 santīmu līdzšinējo 19 santīmu vietā. Daudzi pensionāri mēnesī saņems vidēji 12 latu vairāk. Fakts iepriecinošs, bet vai tas daudz ko mainīs pensionāru dzīvē, ņemot vērā lielo preču un pakalpojumu dārdzību? Par to jāšaubās. Nekur tālu nav jāiet, lai rastos tādas šaubas. Tepat Madonas veikalos var redzēt, ka veci ļaudis (un ne tikai) meklē akcijas preces un rūpīgi skaita santīmu pie santīma.
Turpinājās arī diskusijas par Latvijas administratīvi teritoriālo modeli. Kāds tas būs? Rajonu padomes likvidēs. Kas pēc reformas notiks ar daudzām valsts iestādēm – tiesām, policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un citām? Pagaidām reformas gaitā rodas daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS