Šajā laikā daudzviet norisinās talkas un vides sakopšanas darbi. Jau teju 50 gadus pasaulē tiek lietots vārds “ilgtspēja”. 1987. gadā Pasaules Vides un attīstības komisija paziņoja — ilgtspēja ir ekonomikas attīstības darbība, kas atbilst tagadnes vajadzībām, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības.
Lai gan vairumam iedzīvotāju ilgtspēja asociējas tieši ar vides problēmu risināšanu, vairākumā avotu tiek minētas trīs savstarpēji saistītas jomas – vides, sociālā un ekonomiskā. Piemēram, ja būs sakopta, tīra vide, bet valdīs sociālā nevienlīdzība un nabadzība, ilgtspēja pastāvēt nevar. Nedrīkst uzlabot kādu no trim ilgtspējas pīlāriem, upurējot kādu no pārējiem. Šis nav vienkāršs uzdevums, un diemžēl tas kļūst par būtisku ilgtspēju kavējošu faktoru.
Svarīgi atcerēties, ka ilgtspēja nenozīmē atteikšanos no savām vajadzībām un vēlmēm, kā dažkārt var šķist, taču tā ir apzināšanās, ka planētas Zeme resursi ir ierobežoti. Dabas resursi jāizmanto optimāli, tā, lai tiem nekaitētu, un tā, lai tie spētu atjaunoties, citādi tiem ir liels risks izzust.
Iemesls, kādēļ vide ir visapspriestākā ilgtspējas jomā, ir tāds, ka tā ir visacīmredzamākā, – vēl pirms neilga laika daba un apkārtējā vide spēja saglabāt savu pārnešanas spēju, taču pēdējā laikā arvien biežāk dabā norisinās dažādas "novirzes no normas".
2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam", kas nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Pieejamas arī izstrādātas vadlīnijas.
Kā viens no galvenajiem kritērijiem analizējot ilgtspēju uzņēmējdarbības vidē tiek noteikts ilgtspējas indekss. Latvijas Ilgtspējas indeksu rīko Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma, kas bez maksas jebkuram Latvijas uzņēmumam piedāvā diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. To, cik daudz katrs uzņēmums vai iestāde iegūst no dalības šajā novērtējumā, nosaka konkrētās organizācijas atvērtība uzlabojumiem. Tomēr kā lielākos ieguvumus līdztekus garantētai publiskajai atzinībai par atbildīgu darbu dalībnieki visbiežāk min iespēju saņemt individuālu vērtējumu, sekot līdzi organizācijas snieguma dinamikai, izmantot novērtējuma rezultātus kā indikatoru organizācijas mērķu definēšanai un vadības sistēmu izveidei, kā arī organizācijas iekšējā un ārējā komunikācijā un, protams, iespēju iegūt plašākas zināšanas par attīstību ilgtermiņa attīstībā.
29.04.2025.