Jāņi it kā novelk robežu, aiz kuras sākas vasara. Bija gan ugunskuri, gan ziedu un ozollapu vainagi, margrietiņu "mīl, nemīl" ziedlapiņu spēle, jasmīnziedu reibinošā smarža, līgodziesmas – īsti dabas svētki. Ar saulgriežu laika tradīcijām nemanot aizsteidzies jūnijs. Vasara tikmēr, uzplaukusi jūlija saulainajā vaigā, izpaužas zemeņu un nopļautas zāles smaržā, ziedošo rožu, liliju krāsās, dārza augļos.
– Kā nosvinējāt Jāņus? – vēstulē draugiem.lv vaicā paziņa. Viņiem Īrijā bijuši īsti svētki ar alutiņu, sieru, arī vainagi no magonēm novīti, bet, kad sākuši dziedāt "tur aiz kalna jābūt tēva mājām", palicis mazliet skumji, gribējies būt Latvijā pie savējiem. Visa, ko nevar nopirkt par naudu, svešās zemēs nav, un visvairāk pietrūkst ģimenes. Jā, un ugunskura iespaida bijis tik vien, kā no grila. Diemžēl arī Latvijā, esot laukos, nemaz tik daudz ugunskuru nevarēja redzēt. Speciāli gājām lūkoties, kā tālumā mirgo Jāņu ugunskuri, bet – mājas ir, cilvēku nav, nav arī rosības. Ko gan kursi ugunskuru, ja apkārt nav bariņa tuvinieku? Atliek vien līgot pie televizora. Vai tiešām daļa aktīvo līgotāju pārcēlušies uz Angliju, Īriju, Zviedriju un Norvēģiju?
– Dzīvot jau laukos var, bet darbu, ar ko nopelnīt varētu, arī vajag, – nesen intervijā atziņu pauda kāda saimniece.
LVAEI veiktā aptauja liecina, ka 75% cilvēku dzīvi laukos uzskata par labu, tomēr 55% min, ka ar saviem dzīves apstākļiem ir tikai vidēji apmierināti. Apmierināti ir 24%, bet 19,5% ir neapmierināti. No aptaujātajiem 59% norādījuši, ka viņu ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir zem iztikas minimuma, bet 18% uzskata, ka dzīvo gana labi, pārējie 23% nespēja novērtēt, vai dzīvo zem vai virs iztikas minimuma. Lauku vide, ja tā ir tikai skaista, bet ne sakārtota, ja ekonomika neattīstās, cilvēkiem kļūst arvien nepievilcīgāka, un lielais cilvēku aizbraukšanas process neapstājas. Bet ne jau naudā ir laime.
– Atļaujies būt skaists, dabisks, pirmatnējs un bagāts kā saulgriežu pļava, – izlasu moto žurnāla "36,6°C" kalendārā, sākoties jūlijam. Aizejot atvaļinājumā, ikvienam tiek dota iespēja piepildīt iespaidu krātuvi, kas, darba rutīnā iegrimušam, šķiet patukšojusies. Ja nav plānoti tālāki ceļojumi, tuvākais ir – pie Latvijas skaistās dabas, izbaudot saulainus, rasotus rītus, klausoties griezes dziesmu, ieelpojot siena smaržu, vācot tējaszāles, izgaršojot meža zemenes, mellenes, dodoties pārgājienos pie ezeriem, veltot sev un tuvajiem cilvēkiem mazliet vairāk laika nekā ikdienā.
Autore: IVETA ŠMUGĀ