Otrdien valdība bija plānojusi pieņemt lēmumu par to, ko darīt ar pagājušā gada nogalē aizturēto par kibernoziegumiem ASV apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski, pazīstamu arī kā „Imantas hakeris" un „Maiami".
Denisam Čalovskim ASV draud līdz pat 67 gadiem ilgs ieslodzījums.
Hakera gadījums Latvijas sabiedrību ir sadalījis divās nometnēs, un dīvainā kārtā tas izpaužas ne tikai interneta komentāru sadaļās vai sabiedriskajā transportā, bet arī pie valdības sēžu galda. Kaut arī premjers Valdis Dombrovskis un Tieslietu ministrija, kas vēlējās jautājumu par D. Čalovska izdošanu ASV skatīt vēl pirms Satversmes tiesas lēmuma saņemšanas šajā lietā, atbalsta hakera izdošanu, procesu nedaudz nobremzējusi Reformu partija, jo īpaši šo partiju pārstāvošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas pirms valdības sēdes izplatīja publisku vēstuli, kurā izvērsti atklāja savus argumentus, kādēļ balsos pret D. Čalovska izdošanu. Viņam nav pārliecības, ka soda apjoms, kas hakerim izdošanas gadījumā tiks piespriests, ir samērojams ar pārkāpumu. Viņš arī norāda, ka šobrīd vēl nav skaidrs, vai iespējamais likuma pārkāpums ir veikts Latvijas vai ASV teritorijā, un nav arī zināms tas, cik liela ir bijusi paša D. Čalovska loma datorvīrusa izstrādē, uzlabošanā un izplatīšanā. Ministrs arī uzskata, ka lieta būtu jāizmeklē Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un sadarbībā ar ASV jāmēģina iegūt kriminālprocesa materiālus.
Sabiedrībā abu pušu argumentus var summēt dažos teikumos. Izdošanas atbalstītāji piesauc Vladimira Visocka leģendāro frāzi no filmas „Tikšanās vietu mainīt nedrīkst", ka „zaglim ir jāsēž". Dažbrīd kā papildu arguments izdošanai kalpo arī D. Čalovska tautība. Savukārt tie, kas iebilst izdošanai, piesauc pašu amerikāņu tik izplatīto praksi savus pilsoņus ārvalstīm neizdot, kā arī Holivudas filmās bieži redzēto sižetu, kad viena vai dažu ienaidnieka gūstā esošu kareivju dēļ ASV ir gatava iet pāri līķu (tostarp savu) kalniem. Šī varētu būt viena no tām reizēm, kad maza nācija var kaut nedaudz ielikt kloķi „pasaules žandarmam". Atšķirībā no ārlietu ministra paustajiem argumentiem pārējās tautas savstarpējā komunikācijā, kā noprotams, vairāk uzvirmo emocijas.
Otrdien valdība lēmumu vēl nepieņēma, jo tika gaidīts Satversmes tiesas atzinums. Dienu vēlāk uzzinājām, ka Satversmes tiesa nerosinās lietu, lai par antikonstitucionālu atzītu starptautisko „Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu" un likumu, ar kuru šis līgums ratificēts, kā to bija lūguši D. Čalovska advokāti, tādēļ valdība pie šī jautājuma atkārtoti atgriezīsies jaunnedēļ. Gadījumā, ja valdība atbalstīs hakera izdošanu, D. Čalovskis plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS