Laika ziņā nepastāvīgs un neprognozējams šogad ir padevies pavasara noslēgums un vasaras sākums, taču ne mazāk sarežģīta būs arī pati vasara, vismaz uz politiskā klimata kartes.
Stabilitāte nav tas vārds, ko varētu izmantot šābrīža Latvijas politiskās situācijas raksturošanai. Godīgi sakot, ar retiem izņēmumiem nestabilitāte un nedrošība ir bijis teju vai dabiskais Latvijas politiskās vides agregātstāvoklis jau kopš neatkarības atjaunošanas, un skumjākais šajā faktā ir tas, ka šo nestabilitāti mākslīgi stimulē paši politiķi. Kādēļ es par to šobrīd runāju? Tādēļ, ka līdzīgu rīcību redzu arī patlaban. Valdības dienas ir skaitītas, un ne jau tāpēc, ka inflācija saglabājas nemainīgi augstā līmenī. Uzskatīt, ka kāda valdība Latvijā var krist sliktu ekonomisko rādītāju dēļ, ir tikpat muļķīgi, kā domāt, ka Kalvīša valdība krita dažu lietainā dienā savākušos cilvēku dēļ.
Arī šobrīd mēs manām grūdienus, kuru seismiskie viļņi jau ar krietni vien spēcīgāku enerģijas lādiņu būs izjūtami vasaras nogalē un rudenī. Nepārprotamākā norāde, ka TP ir nogurusi no šīs valdības, ir tās vairākus mēnešus ilgusī flirtēšana ar JL. Otrs grūdiens ir nesenāks, taču jau daudz vairāk vēsta par TP mērķiem, proti, izteikumi par triju ministriju (neviena nav TP) likvidēšanu. Tautā uz „urrā" uzņemts ierosinājums, kas – kā gadījies, kā ne – sakrīt ar tā paša JL pozīciju un, kas vēl interesantāk, ar TP nošķēlušos vai nocirsto galu – „Sabiedrība citai politikai" jeb drīzāk „Politika citai (ne šai) sabiedrībai".
Tiesa, pašreizējie soļi no TP puses vairāk tiek sperti, domājot nevis par Saeimas, bet gan par pašvaldību vēlēšanām, no šī apsvēruma arī savulaik auga kājas TP ļoti stingrajai pozīcijai – vai nu reforma, vai valdība krīt. TP ir ļoti svarīgi saglabāt ietekmi reģionos, kuru pārvalde pēc reformas būs vēl centralizētāka. Citas partijas, atskaitot ZZS, ir pārāk vēlu sapratušas, ka politisko ietekmi un ilglaicību politikā garantē ne jau tikai vietu skaits Saeimā un Rīgas domē.
Jautājums, kas mani interesē visvairāk, ir – vai valdības drupināšana notiek ar Šlesera svētību? Tas, ka krīžu premjers (spēcīgs Šlesera konkurents paša partijā) Godmanis ir iemests situācijā, no kuras viņš vienkārši nevar iziet kā uzvarētājs, ir skaidrs ikvienam. Viņa politiķa karjera līdzīgi kā Kalvītim jau ir norakstīta. Ja LPP/LC ir rezervēta vieta jaunajā valdības modelī, tad savas partijas biedra pamešana zem kāpurķēdēm atmaksājas, ja ne, tad Šlesers zaudē dubultā – gan ar partijas reitingu, gan ar varas resursu, taču, pazīstot LPP/LC līdzpriekšsēdētāja līdzšinējo politisko apsviedību un spēju mācīties no kļūdām, nešaubos, ka viņš visu līdz galam ir izskaitļojis.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS