Jauno gadu esam sagaidījuši, un arī pirmo nedēļu no šāgada 53 nedēļām, var teikt, esam jau aizvadījuši. Atmiņu failos ir iegūluši pirmie šāgada priecīgākie notikumi, kā, piemēram, pozitīvās izmaiņas attiecībā uz minimālās algas palielināšanu, algas nodokļa samazinājums par vienu procentpunktu vai pacienta iemaksas samazināšana par ārstēšanos slimnīcā līdz 10 eiro dienā.
Prieks arī par latviešu uzbrucēja Zemgus Girgensona uzvaru NHL Zvaigžņu spēles līdzjutēju balsojumā, aiz sevis atstājot vairākas NHL slavenības. Šāds balsojums visai hokeja pasaulei vēlreiz apliecināja, ka labākie hokeja fani joprojām dzīvo Latvijā, kā arī to, ka mums patiešām ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē un šai ziņā varam sevi uzskatīt par lielvalsti.
Jaunā gada pirmajā spēlē hokeja fanus iepriecināja arī Rīgas „Dinamo", kas sīvā cīņā pārspēja Helsinku „Jokerit" komandu. Abām komandām tā bija piektā savstarpējā cīkstēšanās, un pirms tam rīdzinieki jau četras reizes bija spiesti atzīt somu hokejistu pārākumu.
Taču šie, kā arī citi notikumi pēc asiņainā slaktiņa Parīzē satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo" redakcijā, kad aukstasinīgā uzbrukumā islāmistu teroristi barbariski nogalināja žurnāla galveno redaktoru, pazīstamus Francijas karikatūristus un citus, kā arī daudzus ievainoja, ir atvirzījušies otrajā plānā.
Šokā ir ne tikai Francija. Līdzīgi kā 2001. gadā pēc aukstasinības ziņā tādiem pašiem uzbrukumiem Dvīņu torņiem (tikai mērogi toreiz bija vēl briesmīgāki) sēro visa pasaule. Tūkstošiem cilvēku daudzās valstīs iziet ielās, lai pieminētu nežēlīgajā uzbrukumā nogalinātos, aizdedzina svecītes un iestājas par vienu no galvenajām Eiropas pamatvērtībām – vārda brīvību. Arī dzīvi palikušie redakcijas darbinieki solās nepadoties un, neraugoties uz to, ka žurnāla vairāki karikatūristi, tostarp galvenais redaktors, ir nogalināti, ir izlēmuši, ka trešdien žurnāla nākamais numurs ir jāizdod, turklāt – viens miljons eksemplāru. Šajā
situācijā, neraugoties uz dziļajām sērām, šoku un arī bailēm par savas dzīvības apdraudējumu, galvenais tomēr ir nepadoties un teroristu priekšā nesalūzt.
Un droši vien ir jāizdara arī secinājumi, ka politkorektums nevar būt bezgalīgs un tam arī ir jānosaka savas robežas. Eiropas pamatvērtības ir jārespektē katram, kurš grib dzīvot šajā kontinentā.