Šonedēļ termometra stabiņš naktī jūtami pietuvojies nullei, un daudzviet tiek uzsākta apkures sezona. Līdz oktobra vidum krāšņi ziedējušās dālijas daudzviet nav nosalušas, un dārzos vēl – tik daudz ziedu. Vēl jau rudenīgais pelēkums nav iestājies.
Tomēr ik pa laikam dzird uz siltajām zemēm aizlidojošo gājputnu balsis, un, paceļot skatienu pret debesīm, domas aizlido līdzi putniem – "tur, tālumā, kur ziemas nepazīst, kur rozes mūžam zied un nenovīst".
Skaidrs, ka neizbēgami Latvijā tuvojas pārziemošanas laiks. Visiem mums, un tāpēc, zinot, ka saules ceļš ir tik īss, kļūst mazliet skumji.
Auksti kļūst, arī sekojot līdzi politiskajām kaislībām, kaut ar preses un TV starpniecību.
Ceturtdien, kad Saeima nodeva komisijām valsts budžeta projektu, arī galvaspilsētā bijusi gana jauka, rudenīga diena, kas izvērtusies ļoti karsta pie parlamenta. Tur vienā no plašākajiem un inteliģentākajiem piketiem beidzamo gadu laikā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas arodbiedrību pārstāvju, līdzās bija policisti, ugunsdzēsēji, skolotāji, mediķi, kultūras darbinieki, kas atgādināja dzīves īstenību un solījumus. Piketa lozungu saturs līdzīgs "Nabadzībai – nē! Labklājībai – jā!".
Ko atbild Aigars Kalvītis, kad izdzird pārmetumu, ka solītie septiņi treknie gadi pārvēršas liesajos? – Diemžēl Latvijā ekonomiskā situācija ir tāda, kāda ir. -Var patikt valdība, var nepatikt, bet neesot citas izvēles, kā pievilkt jostas. Mazāk ēdīsim, kļūsim slaidāki? Varbūt vairāk dzersim nomierinošās zāļu tējas?
Protams, atkal vietā ir teiciens, ka vēlmes jāsaskaņo ar iespējām, kādas nu kuram tās ir. Tomēr neatradīsit cilvēkus, kam negribētos stabilitāti.
Toties cik maz vajag, lai būtu labi – kaut atkal mājās ievilktajās metāla dzīslās pēc trīs dienu avārijas ūdenssistēmā parādītos skaidrais ūdens, ko patiesi novērtē tikai tad, kad tā nav. Tas attiecas arī uz citām vērtībām, kas nav saistītas ar materiālo dzīvi.
Ar interesi uzzināju, ka par jauno Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju ievēlēts mans kādreizējais pasniedzējs Latvijas Universitātē – Sociālo zinātņu fakultātes profesors Ābrams Kleckins. Vismaz plašsaziņas līdzekļos varētu gaidīt atplaukumu un atklātu domu apmaiņu. Kā izlasīju publikācijā 12. oktobra laikrakstā "Diena", "Latvijas plašsaziņas līdzekļi ir spogulis tai attīstības stagnācijai, kas kā astoņkājis apskāvis mūsu valsti". Lielākajās avīzēs, TV un radio esot izveidojušās galma reportieru grupas, jo daudzi tingeltangeļi tiekot apsūkāti itin visur, bet daudz kas būtisks paliekot aiz kadra.
Autore: IVETA ŠMUGĀ