Vieni no gada skaistākajiem, pozitīvas emocijas raisošajiem svētkiem ir aizvadīti. Vakar Ziemassvētkus, aizdomājoties, kas īsti ir Kristus dzimšana, svinēja arī pareizticīgie un vecticībnieki. Arī šogad, līdzīgi kā pērn, Rīgas, Rēzeknes, Daugavpils un vairāku citu pašvaldību vadītāji izdeva rīkojumus, kas ļāva 7. janvāri, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, izmantot kā brīvdienu, neraugoties uz to, ka valstiski šis priekšlikums nav guvis atbalstu.
Ik pa brīdim, jau kopš 2002. gada, par to taiek diskutēts Saeimā, bet ikreiz šādi likumprojekti tiek „nomuļļāti". Jocīgi, ka situācijā, kad šis jautājums nav atrisināts valstiskā līmenī, šādus rīkojumus ir tiesīgas izdot pašvaldības. Vai tiešām pašvaldības institūciju darbinieki ir ticīgāki par pārējiem, privātajās struktūrās strādājošajiem?
Bet „muļļāšanās" jau mūsu valstī ir vērojama daudzās lietās. Jaunajā gadā esam nostrādājuši pirmo pilno darba nedēļu, tomēr attiecībā uz jaunās valdības veidošanu, līdzīgi kā visu decembri pēc premjeres Laimdotas Straujumas demisijas, dzīvojām tādā kā gaidīšanas režīmā, kad šķiet – nu jau tiks nosaukts nākamais premjera amata kandidāts, bet poga, lai gaidīšanas režīmu, līdzīgi kā televizorā, nomainītu kvalitatīvs attēls, tā arī netiek nospiesta, neraugoties uz to, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien pārtrauca savu atvaļinājumu un sāka konsultācijas ar neformāliem premjera amata kandidātiem.
Tikmēr daļa joprojām gaida, kad Solvita Āboltiņa beidzot pratīsies un atsauks savu kandidatūru premjera amatam, dodot iespēju tikt nominētiem citiem „Vienotības" biedriem. Tā vietā viņa spītīgi turas pie sava, tā vēl vairāk vairojot savu nepopularitāti sabiedrībā. Bieži vien saka, ka tautai atmiņa ir īsa un, kad pienāk vēlēšanas, daudz kas ir jau piemirsies. Tomēr ir lietas, kas paliek prātā uz mūžu.
Diez vai kāds tagad tik ļoti protestētu pret Solvitas Āboltiņas virzīšanu premjeres amatam, pat neraugoties uz neievēlēšanu 12. Saeimā, ja vien viņa šo savu zaudējumu būtu pieņēmusi ar cieņu. Bet tā vietā steigšus uz Honkongu tika aizsūtīts Jānis Junkurs. Un vēl viņas ūjināšana pensionāriem… Turklāt premjeres pienākumus viņai bija visas iespējas uzņemties pēc Valda Dombrovska demisijas, pie kuras, izskatās, arī bez viņas rokas neiztika.
Cerams, ka Valsts prezidents tuvākajās dienās tomēr spēs pieņemt lēmumu, nosauks premjera amata kandidātu un mēs janvārī beidzot tiksim pie jaunas valdības.