Lai gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis joprojām cer šonedēļ uzzināt politisko partiju virzītos kandidātus premjera amatam, šīm cerībām piepildīties laikam nebūs lemts, jo divas partijas, no kurām politiskā situācija paģēr jauno premjeru, – „Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība, politologa Ivara Ījaba vārdiem runājot, spēlē pieklājības spēli, vienam otru laižot pa durvīm pirmo. Šādai nesteidzīgai uzspēlētai pieklājībai ir pamats. Vārgu atbalstu partijas iekšējā balsojumā guvusī Solvita Ābol-tiņa, saglabājoties līdzšinējai koalīcijai (ja tic koalīcijas partneru teiktajam), par premjeri kļūt nevar. Tādēļ arī ar viņas kandidatūru „Vienotība" pie prezidenta nesteidzas skriet.
Arī ZZS nav vienojusies par labu Mārim Kučinskim vai Jānim Dūklavam, cerot uz „Vienotības" premjeru. Ja „Vienotība" sevi iedzīs strupceļā, varam būt droši, ka ZZS ar sakostiem zobiem savu kandidātu nosauks, taču gan viņiem, gan NA būtu izdevīgi, ka „Vienotība" spītīgi censtos amatā dabūt Āboltiņu, jo šāds kompromiss vai piekāpšanās solītu krietnu kompensāciju.
Ja partijas šādu neizlēmību turpinās demonstrēt arī pirmajās jaunā gada nedēļās, nevar izslēgt, ka lielāku iniciatīvu uzņemsies Valsts prezidents. Raimondam Vējonim šī varētu būt pirmā īstā iespēja parādīt savu politisko ietekmi jaunajā statusā. Ļoti iespējams, ka viņa skats premjera kandidātu meklējumos izies ārpus politisko partiju rāmjiem un mēs pēc 20 gadu pārtraukuma atkal varētu iegūt bezpartijisku premjeru.
Aizvadītā nedēļa mums arī atgādināja, ka bieži vien uz „urrā" pieņemtie Saeimas lēmumi, kuriem nereti uzgavilē arī daļa sabiedrības, mēdz atdurties pret tādu lietu kā tiesiskums. Jāatzīst, ka arī es ar lielu interesi vairāku mēnešu garumā sekoju līdzi nu jau bezpartijiskā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa Donkihota cienīgajai cīņai ar vienu no Latvijas lielākajiem ļaunumiem – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Daudziem par pārsteigumu viņš guva atbalstu koalīcijas partiju vidū, kas rezultējās Saeimas lēmumā par Aināra Dimanta atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata.
Administratīvā rajona tiesa tomēr ir nolēmusi atcelt minēto Saeimas lēmumu, turklāt spriedums jāizpilda nekavējoties, kamēr vēl ir vakants NEPLP locekļa amats un jauns kandidāts nav apstiprināts.
Šis tiesas lēmums ir Saeimas kauna raksts un tās administrācijā esošo juristu nekompetences demonstrējums, kas nedara godu Latvijas likumdevējam.