Grūti pat noticēt, ka gads jau pusē un tūlīt, līdz ar Jāņiem, dienas ilgums sāks sarukt un gads – iet uz otru pusi. Šķiet, ka vasara tā īsti vēl nemaz nav sākusies, un ik diena jāgaida kā pārsteigums, beidzot cerot arī uz sauli un siltumu.
Šī nedēļa vairāk kā citas iezīmējusies sēru krāsās, jo pieminējām divus Latvijas vēsturē un tautas atmiņā sāpīgus datumus – 14. jūnija deportācijas un Latvijas okupāciju 17. jūnijā. Šīs traģiskās lappuses mūsu tautas dzīves gājumā vēl šobaltdien liek ar satraukumu vērtēt iespējamos lielvalstu nodomus Latvijā. Diskusijas par Krievijas saistību ar notiekošo Ukrainā joprojām nerimstas, un paralēles tiek vilktas arī ar mūsu tautas vēsturi (un tiekam biedēti par iespējamo nākotni). Vai Eiropa ir nostājusies uz neizbēgama konflikta takas? Uz Eiropu tiek gādāta ASV militārā tehnika, kā atbildes gājienu Krievija ir solījusies līdz gada beigām papildināt kodolarsenālu, tā arī NATO ir paziņojusi, ka veikusi lielāko spēku pastiprināšanu kopš Aukstā kara. Latviešu vidū virmo senās pārestības, un sabiedrība baidās no iespējamās Krievijas agresijas. Tomēr, manuprāt, svarīgi būtu paturēt prātā, ka viena puse konfliktos vien neiesaistās – un arī tā otra izskatās gana ieinteresēta izrādīt savu spēku pārsvaru.
Tikmēr Eiropa visu vakardienu dzīvoja vēl kāda nezināmā ēnā – izstāsies vai neizstāsies Grieķija no eirozonas? Un kā tas ietekmēs kopējo Eiropas Savienības nākotni, eiro stabilitāti? ASV analītiskā kompānija Stratfor paredz, ka tuvāko desmit gadu laikā gaidāma ES lielvalsts (un galvenās ieguvējas no tirdzniecības liberalizācijas Eiropā) – Vācijas – stagnācija, jo lielā atkarība no eksporta novedīs arī pie lieliem zaudējumiem pastāvošās eiro krīzes un pieaugošā eiroskepticisma dēļ. Kā arī kopumā pašreizējā Eiropa ekonomiskā un politiskā izpausmē varētu sadalīties četrās daļās – Rietumeiropā, Austrumeiropā, Skandināvijā un Britu salās.
Nekad jau, protams, nevar zināt, ko nākotne nesīs un kā tas ietekmēs mūsu ikdienu. Izjūtot dabas pilnbriedu un sagaidot Jāņu nakti, nevar neaizdomāties, ka dzīvojam fantastiskā, dabiskā zemes nostūrī. Ne velti arī latvieši, kuri laimi meklē svešumā, sirdī un domās tomēr raujas mājup, kā arī ārzemnieki saredz gana daudz iespēju mūsu mazajā Latvijā, lai savu dzīvi un biznesu pārceltu šurp. Vien – vai to visu mākam paši saskatīt, izmantot un par velti neatdot?