Cilvēks ir emocionāla būtne. Ja kāds par to vēl šaubījās, pēdējās pāris nedēļas ir šīs šaubas izgaisinājušas. To varēja vērot, sekojot līdzi globālajam šovam – „Iešauj bin Ladenam acī".
ASV meklētākās personas nošaušana štatos izvērtās par nacionālajām svinībām. Cilvēki izgāja ielās, žurnālisti kāri tvēra katra aiz laimes (alkohola?) apskurbuša jaunieša priekpilnās emocijas. No daudziem un dažādiem izteikumiem izkristalizējās pamatideja „Beidzot mēs viņu nošāvām". Kad virmo emocijas, veselais un racionālais saprāts atkāpjas otrajā plānā. Šo saprātu pašlaik pārstāv dažas klusas balstiņas ASV un nedaudz skaļākas balsis citviet, kas norāda, ka, pirmkārt, lai kāds būtu bijis cilvēks, svinēt tā nāvi, līdzīgi kā uzvaru hokeja vai futbola čempionātā, nav no ētiskā viedokļa īsti pareizi. Otrkārt, starptautisko cilvēktiesību eksperti jau ir norādījuši, ka operācija tika veikta neitrālā valstī – Pakistānā, bez tās valdības akcepta, un Osama bin Ladens tika nošauts, kaut arī nepretojās un nebija apbruņots, kas ir diezgan neierasti, jo parasti šāda līmeņa noziedzniekus ir vērtīgāk saņemt gūstā.
Kopumā lielākais pārmetums ir tas, ka laikā, kad ASV jau vairākās valstīs ir izvērsusi karadarbību pret teroristiem un cenšas šo valstu sabiedrībai demonstrēt demokrātijas pārākumu pār tiem režīmiem, kas šajās valstīs ir pastāvējuši, dažkārt lielvalsts rīcība ir daudz līdzīgāka teroristiskajām organizācijām, nekā tā vēlētos. Vai valsts, kas sevi uztver par pasaules policistu un paraugu citiem, ir morāli tiesīga izvēlēties taktiku un uzvedību, kas vairāk piestāvētu tiem, pret kuriem notiek cīņa? Daudzi analītiķi savos secinājumos ir pauduši viedokli, ka bin Ladens un Al-Kaīda savu mērķi panāca jau labu laiku iepriekš. ASV varu un iedzīvotājus viņi iedzina paranojā. ASV, daļēji balstoties uz emocijām, uzsāka karu, kurā nevarēja uzvarēt (Afganistāna), un drīz pēc tam karu, kam nebija nekāda sakara ar 11. septembri (Irāka). Abi kari ir nesuši lielus finansiālus zaudējumus un pastarpināti ir vainojami globālās ekonomiskās krīzes izraisīšanā. Šajos gados ASV ir būtiski pieaudzis bezdarbs, dzīves līmenis pasliktinājies, ārējais parāds kļuvis pārredzamā nākotnē nenomaksājams, līdz kauliem un ādai novājinājies dolārs. Secinājums? Emocijas bez prāta kontroles ir ceļš uz nepatikšanām. Labi, ka mums tik vien, kur emocijas izpaust, kā gaužoties par Eirovīzijas komentētājiem un hokejistu piekrišanu vai nepiekrišanu spēlēt izlasē.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS