Jācer, ka rīt, paveroties pa logu, nebūs atkal jāierauga negaidīta balta sniega kārta vietā, kur vēl vakar varēja priecāties par pirmās pavasara zālītes sulīgo zaļumu. Varbūt visbeidzot, pašā aprīļa izskaņā, tomēr būsim sagaidījuši arī siltākas pavasara dienas?
Rīt, gluži kā apliecinājums dabas mošanās un augu jaunrades spēkam, Madonas stādu gadatirgū no tuvienes un tālienes pulcēsies zemnieki, uzņēmēji, amatnieki un mājražotāji, lai piedāvātu savu produkciju gan pircēju dārziņiem, gan mājām un brīvbrīžiem, gan vēderpriekam. Paša rokām izaudzētais, darinātais, pagatavotais ir nenovērtējams fenomens, pie kā latvieši sīksti pieturas.
Tā jau teic, ka laukos cilvēks, ja vien viņam ir uzņēmība un darbīgas rokas, vienmēr izdzīvos. Tāpat iedzīvotāji paši secina, ka Latvijā ir palikuši tikai „trakie" un savas zemes patrioti, un viņi iet tikai mazumā. Skumjš informatīvais ziņojums šonedēļ nācis no Ekonomikas ministrijas – saistībā ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016. gadam konstatēts, ka iedzīvotāju skaits Latvijā ilgstoši samazinās, turklāt šai tendencei ir pastāvīgs raksturs. Laikā no 2000. līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits samazinājies par 410 000 jeb 17,2% iedzīvotāju. Turklāt gandrīz divas trešdaļas samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina. Kā citi iemesli minēti sabiedrības novecošanās un zemais dzimstības līmenis. Pērn aptuveni pusmiljons eiro no valsts budžeta ticis piešķirts tam, lai īstenotu reemigrācijas atbalsta pasākumus. Taču finansējuma bijis par maz, tādēļ pasākumi īstenoti vien daļēji vai neīstenoti nemaz, ziņo Ekonomikas ministrija. Galvenais uzsvars tiekot likts uz latviešu valodas apguves un prasmju uzlabošanas pasākumiem, atbalsta nodrošināšanu skolēniem iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un skolas vidē, informācijas nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem par darba tirgus situāciju Latvijā un iespējām iesaistīties Latvijas tautsaimniecībā. Diemžēl triju gadu laikā joprojām nav tikusi noteikta institūcija, kas sniegtu konsultācijas un nodrošinātu informāciju jautājumos par pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā.
Cik var secināt no paziņu loka, pārsvarā gan atgriešanās Latvijā notiek emocionālu apsvērumu dēļ – cilvēki vēlas, lai viņu bērni mācītos latviešu skolā, apgūtu latviskās tradīcijas; šeit ir palikusi viņu ģimene, draugi; cilvēkus sauc atpakaļ zaļais stūrītis laukos; pazīstamā un saprotamā kultūra, dzīvesveids. Visiem ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav konkurētspējīgs atalgojums, kas mudina tautiešus atgriezties dzimtajā zemē no ārzemēm. Varbūt reemigrācijas plāns izvērstāk būtu jāīsteno tepat uz vietas, spēcinot un apzaļumojot tieši šīs jomas, kas liek tautieša sirdij pukstēt latviski un kas spēj atsaukt atpakaļ izbraukušos?
28.04.2017.