Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Eiropas morāls pienākums

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 21.06.2022.

Burtu lielums

Šī nedēļa Latvijā iesākās ar Trīs jūru iniciatīvas samitu un biznesa forumu, kas norisinājās divas dienas un pulcēja 12 valstu līderus.

To pirmdien atklāja Valsts prezidents Egils Levits, akcentējot, ka Trīs jūru reģions ir ekonomiskās izaugsmes reģions un ka reģiona ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā citviet Eiropā.
„Palielinās arī mūsu reģiona politiskā nozīme. Kopā ar citiem eiropiešiem mēs nosakām, kādas ir Eiropas intereses, kas ir Eiropas vērtības. Tas arī ir bijis skaidri redzams pašreizējā Krievijas kara Ukrainā kontekstā," pauda prezidents. Viņš uzsvēra, ka samitā ir jāpieņem pareizi politiskie lēmumi, lai veicinātu ieguldījumus svarīgākajās jomās, nodrošinot mūsu ekonomikas noturību un gatavību nākotnei, kā arī jāmeklē labākie risinājumi Ukrainas savienošanai ar pārējo Eiropu, jo šodien Eiropa bez Ukrainas nav pilnīga.
Kā zināms, Trīs jūru iniciatīva tika nodibināta 2016. gadā, un to veido Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Otrdien Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Olena Kondratjuka sava uzrunā uzsvēra, ka arī Ukrainas parlaments aicina piešķirt valstij pilnvērtīgu Trīs jūru iniciatīvas dalībnieka statusu un iesaistīt to dažādos iniciatīvas projektos. Ukraina varot palīdzēt Eiropai dažādās jomās.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pauda, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt šajā karā ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Eiropas drošība ir Trīs jūru iniciatīvas primārais uzdevums, kuru nopietni izaicinājis Krievijas uzbrukums Ukrainas demokrātijai, bet foruma vieses Ukrainas parlamenta vicespīkeres Olenas Kondratjukas klātbūtne atgādinot par demokrātijas noturību, jo Ukrainas parlaments turpina strādāt pat kara laikā. Savukārt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai esot Eiropas morāls pienākums, un par to, protams, šaubu nav.
Viens no šīs nedēļas gaidītākajiem notikumiem nenoliedzami ir Līgo diena un Jāņi, kas ir jau ar roku aizsniedzami. Šonedēļ vārda dienu atzīmēs 47 185 Jāņi un 9820 Līgas. Nedaudz skumji, ka gada laikā Jāņu skaits Latvijā samazinājies vairāk nekā par 1100.
Toties priecē sinoptiķu prognozes, ka beidzot Latvijā gaidāms arī gada pirmais karstuma vilnis. Jau šīs nedēļas nogalē būšot arī pirmie +30 grādi. Līgo diena būs silta, bet Jāņu naktī gaidāms lēns vējš un bezvējš, debesis būs pārsvarā skaidras. Un ko gan Jāņos vēl vairāk vēlēties? Pārējais taču no pašiem atkarīgs.
Lai lustīga līgošana un priecīgi Jāņi ir visiem!

22.06.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px