Šobrīd visas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir piesaistīta bēgļu problēmai, kas kā milzīgs vilnis ir pārņēmusi Eiropu. Tā ir aktualitāte numur viens, jo šī ir lielākā humānā krīze kopš Otrā pasaules kara laikiem. Tiek lēsts, ka Sīrijas bēgļu skaits jau pārsniedzis četrus miljonus.
Taču šajās ANO aplēsēs nav iekļauti tie 270 000 oficiālo bēgļu, kuri lūguši patvērumu Eiropas valstīs, kur nu vēl nelegālie imigranti, un cilvēku pūļi turpina plūst un plūst… Visas tuvākās valstis jau ir bēgļu pārpludinātas. Tas ir izraisījis vispārēju haosu un paniku, sadursmes ar varas orgāniem, šausmu skati mūs katru dienu sasniedz no televīzijas ekrāniem. Eiropa un galvenokārt Vācija, kas sākotnēji plaši atvēra durvis bēgļu priekšā, nu jau spiesta atjaunot robežkontroli un turpina dot nepārprotamus mājienus citām Eiropas valstīm par nepieciešamību uzņemt vairāk bēgļu.
Latvijas valdība iepriekš bija vienojusies, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētāju, taču pirms nedēļas, trešdienā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nāca klajā ar jaunu plānu par papildu bēgļu uzņemšanu visām Eiropas Savienības valstīm, tas nozīmē, ka Latvijai būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi. Jau tā sakarsētajā situācijā tas pielēja jaunu uguni. Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien pēc tikšanās ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjiem izdeva rīkojumu valdībai sadarbībā ar pašvaldībām divu nedēļu laikā izstrādāt skaidru plānu bēgļu uzņemšanai, kas kliedinātu sabiedrības neziņu un no tās izrietošo trauksmi un pretestību bēgļu uzņemšanai. Katrā ziņā līdz 22. septembrim, kad plānota nākamā Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksme, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par bēgļu izvietošanu ES teritorijā, Latvijai jābūt skaidrībā par savu nostāju. Kā zināms, valdība plānoja lemt par šo jautājumu vakar vēlā pēcpusdienā aiz slēgtām durvīm. Iepriekš tapa zināms, ka ZZS savu stingro nostāju pret papildu bēgļu uzņemšanu varētu mainīt, savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka partiju pārstāvošie ministri ceturtdienas valdības sēdē balsos pret papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.
No cilvēciskās puses neviens jau nevar palikt vienaldzīgs pret nelaimē nonākušajiem bēgļiem. Man pašai šīs nedēļas sākumā bija izdevība pēc eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa (par viņa viedokli bēgļu jautājumā – kādā no nākamajiem „Stara" numuriem) ielūguma paviesoties Briselē, un no prāta neiziet daudzie pilsētas ielās sastaptie bēgļi ar izstieptajām rokām pēc palīdzības, kādu iepriekš, pirms vairākiem gadiem esot šajā valstī, nebija. Viens puisītis pat izlūdzās man vēl neapēsto Briseles vafeles gabaliņu un tad, kā zvērēns to paķēris, aši pazuda pie savējiem… Tiešām kļuva pavisam neomulīgi. Eiropa ir mainījusies.