Šonedēļ aktīvi turpinās diskusijas par nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei. Otrdien veselības ministre Anda Čakša intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma" pauda sašutumu par to, ka ir izveidota jau trešā darba grupa, lai risinātu veselības aprūpes finansēšanas jautājumu, tomēr aizvien nav skaidrs, kad un kas tiks atrisināts.
Latvijas lielākās slimnīcas ceļ trauksmi – katastrofāli trūkst medicīnas māsu. Risinājums nepieciešams, tas ir skaidrs katram. Diemžēl realitātē tas buksē un nekust ne no vietas. Un tā vien rādās, ka lielākie ķīlnieki šai situācijā ir ne tikai paši mediķi, bet neizbēgami – arī pacienti.
Mediķi cīnās ne pa jokam. Tā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome otrdien nolēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus uz brīdinājuma akciju. Šoreiz gan ne uz piketu vai streiku, bet gan – brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1. līdz 31. jūlijam. Saskaņā ar Veselības inspekcijas statistiku, 2016. gadā Latvijā reģistrētas 8756 strādājošas māsas, tas ir par 216 māsām mazāk nekā 2015. gadā, turklāt strauji sarūk pirmreizēji reģistrēto māsu skaits, kā arī katru gadu samazinās savā profesijā strādājošo māsu skaits. Tā, piemēram, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā šobrīd trūkst 160 māsu, tostarp anestezioloģijas un operāciju māsu, kā arī 58 māsas palīgu-sanitāru, un jau tagad darbinieku trūkuma dēļ daļa operāciju tiek pārplānotas. Māsas ir pārstrādājušās, jo nākas rauties trūkstošo vietā, un tas situāciju vēl vairāk sarežģī. Runājot par aicinājumu brīdinājuma akcijas veidā uz mēnesi nestrādāt pagarināto normālo darba laiku, tiek uzsvērts, ka lēmums ir individuāls. „Ļoti daudzi cilvēki nav gatavi atteikties no zināmas daļas ieņēmumu, tas ir naudas jautājums. Tajā pašā laikā, protams, ir arī izpratne par to, ka tā, kā ir tagad, mēs arī neesam ar mieru," skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Ja mediķi netiks uzklausīti, varētu tikt apsvērtas citas protesta formas, tostarp darbinieku atlūgumu rakstīšana vai streiks.
To, ka bez papildu finansējuma veselības aprūpei tālāka virzība nākotnes budžeta plānošanā nav iespējama, atzinis arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. Valdības vadītājs uzsver, ka viņa vadītā darba grupa no iepriekšējām darba grupām atšķiras ar to, ka šoreiz ir noteikta robeža jeb datums, proti, 1. jūnijs, līdz kuram jāpanāk vienošanās, piebilstot, ka skaidri jāapzinās – esošais piedāvājums nākotnes nodokļu politikai neietver papildu finansējumu veselības aprūpei, tātad no kaut kā būs jāatsakās vai kaut kas jāiedod vietā.