Lai saprastu dabas mainību, mums pietiek ar marta novērojumiem – vienu dienu sniegputenis, otru – sals, trešo – atkusnis. Citviet sniegs jau ir nokusis, Madonā tas spītīgi vēl turas, kaut pavasara saule ar saviem asajiem zobiem to ar laiku nograuzīs. Tīrumos un dārzos izdīgušie asni rāda, ka ziema tomēr būs pārdzīvota.
– Gaidu, kad sniegs nokusīs, lai ietu apskatīt savu vērtīgo pļavu! – nesen teica pazīstama zemes īpašniece, kura nesen saņēmusi Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli. Rakstīts, ka "jūsu nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajā zemes vienībā (kadastra apzīmējums) ir konstatēts bioloģiski vērtīgs zālājs, kas atbilst ES nozīmes zālāju biotopam "Palieņu zālāji". Pēdējo 50 gadu laikā Eiropā un Latvijā šāda veida zālāji ir kritiski samazinājušies un kļuvuši par lielu retumu, tāpēc aicinām saglabāt un atbilstoši apsaimniekot īpašumā esošo bioloģiski vērtīgo zālāju." Saimniece bija lepna par šādu atradumu un dalījās cerībā, ka arī subsīdijas varētu būt lielākas. Taču pastāv nosacījums – neko nedrīkst uzart. Kā preses relīzē stāsta speciālisti, zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Tie, kuru īpašumā tika konstatēts biotops, šādu vēstuli uz savu deklarēto dzīvesvietas adresi par īpašumā esošo zālāju saņēma, arī zina, ko nozīmē "saglabāt un saudzēt". Lai pārliecinātos, ka tāds vērtīga biotopa atradums ir, paziņa izmantoja arī Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols". Jau divu sezonu dabas skaitīšanas dati liecina, ka no agrāk zināmajām bioloģiski vērtīgajām pļavām Latvijā sastopama vairs tikai viena sestā daļa. Runa ir par bioloģiski vērtīgo zālāju platībām, kurās mazinās krāšņās puķes vainagiem, ārstnieciskie augi tējām, arī apputeksnētāji un cita dzīvā daba. Ir apdraudēts nozīmīgs posms dabiskajā dzīvības ķēdē, ko veicina cilvēka darbība vai, tieši pretēji, bezdarbība. Pastāvot arī iespēja zaudēt šo biotopu grupu pavisam.
Taču par ES nozīmes biotopu aizsardzību vadlīnijas lemj Eiropas Parlamentā, un dabas aizsardzībā diez vai nostādnes mainīsies arī pēc EP vēlēšanām, kur par astoņām Latvijai paredzētajām vietām šogad gaidāma liela konkurence. Pretendē gan pieredzējuši politiķi, gan jauni, bet sabiedrībā jau pazīstami dažādu jomu pārstāvji. 25. maijā paredzētās EP vēlēšanas tiek uztvertas gan kā iespēja, gan kā varbūtējs zaudējums, jo politiskās grupas cīnās par ietekmi Eiropas Parlamentā. Pašlaik lielākajā – Eiropas Tautas partijas – grupā ir pārstāvēta "Jaunā Vienotība", bet tagad pretendē arī ZZS un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Ko gan var zaudēt EP vēlēšanās? To, ka var mainīties spēku samērs arī EP.
15.03.2019.