Jau otro vasaru pēc studiju gada Rīgā esmu pievienojusies laikraksta „Stars" radošajam kolektīvam, un man ir veicies, ka varu sastrādāties un mācīties no interesantiem, enerģiskiem un kolorītiem cilvēkiem savā dzimtajā pilsētā Madonā.
Pa šo gadu daudz kas ir uzlabojies; nevar noliegt Madonas pakāpenisko, bet nepārtraukto attīstību. Šo virzību uz augšu acīmredzot pamana arī citi jaunieši, kas pēc pieredzes un zinību gūšanas galvaspilsētā vai ārzemēs tomēr atrod ceļu atpakaļ uz Madonu.
Patiesu prieku man un neapšaubāmi lielu ieguvumu Madonas rajona bibliotēkai sagādāja bijušās skolas biedrenes Daigas Lapiņas atgriešanās šajā pilsētā. Tāpat arī priecē ziņas par pusaudžiem un jauniešiem, kas gūst darba pieredzi Madonā. Tomēr „meklē darbu" sludinājumos visvairāk dominē jaunieši, kas interesējas par darbu tieši vasaras mēnešos. Arī pēc augstskolas absolvēšanas daudziem grūtības sagādā atrast nodarbošanos, kas saistīta ar apgūto sfēru, vai vismaz darbavietu, kurā gūt pirmo pieredzi.
Saprotams, ka vasaras darba nodrošināšana skolēniem un studentiem ir visnotaļ neizdevīga darba devējiem – lai jauno darbinieku apmācītu, nepieciešams papildu laiks, turklāt pēc šiem vasaras mēnešiem apmācības process būs jāsāk no jauna jau ar citu darbinieku. Pārsvarā gan nākas dzirdēt, ka darbu ieguvušie jaunieši ir ļoti centīgi un uzticami – tie, kas strādāt vēlas. Tāpēc neizprotama šķiet vilcināšanās pieņemt darbā tikko augstskolu beigušos tikai viņu pieredzes trūkuma dēļ. Agrāk vai vēlāk šī pieredze kaut kur ir jāgūst; labāk, lai tas notiek tepat, Latvijā, nevis ārzemēs lasot zemenes.
Jāatzīst – Madonas rajona pagastu jaunieši pārsvarā gan izvēlas meklēt darbu galvaspilsētā vai citās lielās pilsētās. Par to jau ir runāts un, visticamāk, runās ilgi – rajona pagastiem un darba devējiem jārada apstākļi, kas piesaistītu atpakaļ jauno paaudzi. Viegli pateikt, grūtāk izdarīt šajā ekonomiski sarežģītajā laikā.
Manā skatījumā, viens problemātisks jautājums, kas joprojām aktuāls jauniešu vidū, ir arī dzīvesvietas atrašana. Noformēt jaunu ģimeni un apmesties uz dzīvi Madonā pārsvarā nav iespējams bez lieliem naudas iekrājumiem (varbūt – sakrātiem darbā ārzemēs) vai kredītsaistību jūga. Atzīsim arī to, ka dzīvesvietu izīrētāji mēdz skeptiski raudzīties uz īrniekiem – jauniešiem. Var jau būt, ka finansiāli pieejamāki izīrējami dzīvokļi palīdzētu atvilināt atpakaļ jauno paaudzi uz dzimto pusi.
Kas meklē, tas atrod. Ražīgu un darbīgu vasaru strādāt gribošajiem!
Autore: Laura Voitiņa