Vasaras izskaņu esam sagaidījuši ar gadsimta plūdiem, izteikti tieši Latgales reģionā, tiem skarot arī Madonas reģiona maliņu – gan zemnieki, pirms ielēkt no siena ruļļa nopeldēties applūdušā laukā, ziņo par applūdušiem labības laukiem, gan upēs ūdens līmenis ir acīmredzami pakāpies, pat par 2,45 metriem Aiviekstē pie Lubānas.
Lai gan relatīvi mierīgajā Latvijā, tomēr arī pie savām nelielajām dabas stihijām esam bezspēcīgi. Pamatīgāki postījumi piemeklējuši mūsu lielo brāli – ASV Teksasas štatā vētra „Hārvijs" appludinājusi milzu teritorijas, izpostot arī vairāk nekā tūkstoš māju. Iekārtām pārstājot darboties, netālu no Hjūstonas uzsprāgusi ķīmiskā rūpnīca. Traģēdijas notiek ik dienu, visbiežāk tām pamatā gan ir cilvēciskais faktors. Arī klimata apstākļu maiņa sakņojas bieži apjokotajā (jo klimata izmaiņas tiek saistītas tikai ar burtisko jēdziena izpratni – gaisa temperatūras paaugstināšanos) globālajā sasilšanā, ko lielā mērā arī ir izraisījusi cilvēce, industriālā revolūcija, koku izciršana, saimnieciskā darbība un tamlīdzīgi.
Eiropas Vides aģentūra (EEA) arī ir brīdinājusi, ka Rietumeiropu biežāk skars plūdi, bet Eiropas dienvidaustrumi varētu biežāk ciest no sausuma. Citi riski ir mazākas ražas un insektu pārnēsātas infekcijas slimības, piemēram, Laimas slimība. Starp EEA ieteikumiem cīņai ar klimata pārmaiņām ir plūdu barjeras, labāka ūdens izmantošana un ēku pielāgošana ekstrēmiem laikapstākļiem, kā arī labāka informācijas apmaiņa.
Latvietim ierasts domāt, ka mēs jau nu tiešām cenšamies dzīvot zaļi un saskaņā ar dabu. Jā, daļēji, tomēr mums vēl ir daudz kur augt. Nav noslēpums, ka vidējais latvietis pārvietojas ar desmitiem gadu veciem auto, kuru izpūtēji izmet zilus brīnumus, un lielveikalos sagrābstītos plastmasas maisiņus mēdz arī sadedzināt krāsniņā vai kopā ar pērnajām lapām. Protams, tas arī ir mazs grēks uz rūpnieciski attīstīto valstu fona, bet summa no saskaitāmo kārtības nemainās.
Zaļām domām jaucoties pa galvu, liels bija mans šoks par vietējā Latvijas mājdzīvnieku barības ražotāja produkcijā atklāto aizliegto vielu karbamīdu jeb urīnvielu, kas ir nepieciešama tikai liellopu barošanā. Uzņēmums jau bija zem lupas „Dogo" barības lietošanas un bīstamās suņu slimības – barības vada dilatācijas – uzliesmojuma iespējamās saistības dēļ. Ja aizliegtā viela netika atklāta paša uzņēmuma barības kvalitātes kontrolēs, jāaizdomājas – vai tiešām šīs pārbaudes tiek veiktas ar pilnu atbildību? Vai tomēr ir jānotiek nelaimei (līdzīgi kā jānodeg nelegālam atkritumu laukumam, lai tā eksistenci pamanītu), lai prasības ievērotu, kā pienākas?
01.09.2017.