Aizvadītā nedēļa ir bijusi dažādiem notikumiem un skandāliem bagāta. Apgriezienus pamazām iegūst cūku mēra lieta. Sākotnēji tas tika konstatēts vien mežacūkām, šobrīd, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta atzinuma, pēdējo reizi 1996. gadā konstatētā sērga ir skārusi vairākus mājlopus trijās piemājas saimniecībās. Nekavējas arī zibenīga kaimiņvalstu reakcija, tā, piemēram, Krievija jau noteikusi aizliegumu no Latvijas importēt cūkkopības produkciju.
Lauksaimniekiem un politiķiem par cīņas lauku izvērsās arī Brisele, kur Eiropadomes sanāksmē tika spriests par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Pie konkrēta rezultāta piena pielietajā Briselē politiķi nenonāca, un arī Latvijai dotais piedāvājums nav „nedz cepts, nedz vārīts". Ir skaidrs, ka jostas savilkšana beidzot ir arī ES prioritāšu sarakstā, un mums tik labi pazīstamās griešanas pēdas ir manāmas arī jaunajā budžetā. Uz tā fona ES prezidenta piedāvājums Latvijai, kā arī pārējām Baltijas valstīm un Ungārijai Kohēzijas palīdzības griestus noteikt 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vairāk nekā citām valstīm, neizskatās slikti. Arī pašreizējais piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem – tiešmaksājumu apmēru noteikt 196 eiro (138 lati) par hektāru, kas tiks sasniegts pakāpeniski līdz 2020. gadam, atbilst tam, ar kādu Latvijas politiķi, dodoties uz Briseli, bija rēķinājušies. Neraugoties uz to, Latvijas lauksaimnieki nav apmierināti ar to, ka tiešmaksājumu lielākā summa tiks sasniegta vien 2020. gadā, kā arī to, ka Latvijai no Lauku attīstības fonda nākamajā periodā būs par 9% (apmēram 90 miljoniem eiro) mazāks finansējums nekā šajā periodā saņemtais.
Iekšpolitikā joprojām nerimstas izglītības ministra Roberta Ķīļa krusta, atvainojos, reformu gājiens pret Latvijas augstākās izglītības iestādēm.
Latvijas sabiedrība var izbaudīt sen nepieredzētu iedzīvotāju nostāšanos viena vai otra viedokļa pārstāvētāju pusē. Ķīli atbalsta tie, kas uzskata, ka Latvijas augstskolas ir nobriedušas pārmaiņām un Augstākās izglītības padomes veiktais pētījums par augstākās izglītības kvalitāti ir veikts neprofesionāli, tā rezultāti nav korekti. Otra puse ir nedaudz vairāk izplūdusi. Tajā pulcējas gan augstskolu rektori, gan mācībspēks, kas uzskata, ka ministrs ir nekompetents un kaut kādu viņam vien zināmu iemeslu dēļ uzsācis pret augstskolām vendetu. Ir arī ļaužu grupa, tostarp vairāki studenti, kas uzskata, ka ir labi tā, kā ir, un bailēs no Ķīļa reformām, kurās lielākais bubulis ir budžeta vietu likvidēšana, aicina viņu demisionēt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS