Fakts, ka vārti ir vaļā, darbojas divos virzienos. Viens virziens ir jau labi zināms un plaši izmantots – kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, varam meklēt labāk atalgotas darbavietas un dzīves apstākļus, nav ko slēpt, reizēm arī augstākus sociālos pabalstus bagātākajās Eiropas valstīs. Šī tendence nu darbojas arī otrā virzienā. Arī citviet cilvēki vēlas dzīvot tikpat labi kā Eiropā, jo sevišķi, ja savā valstī jābaidās par savu un ģimenes drošību, nav darba un nodrošinājuma iespēju.
Iepriekšējais risinājums – brīvprātīgā kārtā uzņemt 250 patvēruma meklētāju divu gadu laikā – vēl šķita tīri cilvēcīgs, gana saprātīgs un pieņemams. Taču neformāli izskanējušais brīdinājums „Tik viegli cauri netiksiet!" būs izrādījies tālredzīgs. Šonedēļ Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers nāca klajā ar paziņojumu, ka tomēr būs jāatgriežas pie ieceres par kvotu sistēmu – katrai ES dalībvalstij piespiedu kārtā jāuzņem vēl kopumā 160 tūkstoši patvēruma meklētāju; Latvijā tie būtu vēl 526 cilvēki. Nepiekrišanas gadījumā ES dalībvalstis tiek iebaidītas ar soda sankciju maksāšanu pārējām valstīm, kur patvēruma meklētājus uzņem, vai pat Eiropas fondu finansējuma pārtraukšanu. Vakar Saeima ar balsu vairākumu gan nodeva Nacionālās apvienības frakcijas rosinātos grozījumus Patvēruma likumā, kas paredzētu, ka bez Saeimas piekrišanas Latvija nevarēs uzņemt papildu bēgļus. Arī kopumā sabiedrības nostāja ir pret papildu bēgļu uzņemšanu – ja tomēr tiksim nostādīti „solidaritātes" fakta priekšā, jau ir izskanējuši brīdinājumi, ka tiks rosināts iedzīvotāju referendums šajā jautājumā.
Tikmēr klusu un mierīgi Eiropā patvērumu meklē arī Ukrainas iedzīvotāji, nemērķējot tikai uz pārtikušo Vāciju, kā arī nemetot zemē brīvprātīgo sarūpētās palīdzības pakas, pārtiku un ūdeni. Tomēr tikpat klusu un mierīgi viņu iesniegumi par bēgļa statusa piešķiršanu tiek noraidīti, jo Ukrainā notiekošais konflikts oficiāli neskaitoties karadarbība. Jā, Eiropā mēs esam cilvēcīgi, bet arī punktuāli savās tehnikalitātēs. Labākajā gadījumā viņi tiek atzīti par personām ar alternatīvo statusu, kas nozīmē termiņuzturēšanās atļauju uz gadu. Daudzi patvēruma meklētāji no Ukrainas plašsaziņas līdzekļiem ir atzinuši, ka labprāt mācās latviešu valodu, vēlētos šeit atrast darbu, integrēties sabiedrībā un palikt uz dzīvi. Māc šaubas, vai vairums patvēruma meklētāju, kas Latvijā jau ir ieradušies (un paspējuši pasūdzēties par „Muceniekos" pieejamo palīdzību – pārtikas, higiēnas preču pakām, bezmaksas dzīvesvietu, kā arī mazliet vairāk par 2 eiro dienas naudu) vai drīzumā ieradīsies no Sīrijas un Āfrikas valstīm, šurp būs atbraukuši tādu pašu mērķu vadīti.