Rīt, 4. maijā, aprit 33 gadi kopš vēsturiskā Augstākās Padomes 138 deputātu balsojuma, kura rezultātā tika pieņemta deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kas pavēra ceļu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai de iure.
Balsojums, kura rezultātiem todien ārpus Augstākās Padomes ēkas sekoja liels iedzīvotāju skaits, kopīgi skaitot līdzi katrai „par" balsij, noslēdzās pulksten 19.20. Deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" bija pieņemta ar vairāk nekā 2/3 deputātu (138) balsu vairākumu, kas bija ļoti svarīgi, lai tā iegūtu konstitucionāli juridisku spēku. Lai gan Latvijas Tautas frontes frakcijā bija 131 deputāts, bet deklarācijas pieņemšanai oficiāli bija nepieciešamas vismaz 134 balsis, šaubas par pozitīvu iznākumu palīdzēja kliedēt vairāki neatkarīgie deputāti, kas izšķīrās balsot par Neatkarības deklarāciju. Balsojumā viens deputāts atturējās, bet 57 nepiedalījās. Vēl pirms balsojuma jau pulksten 19 11. novembra krastmalā bija sākusies plaša tautas manifestācija. Tās norisei pievienojās arī vairākums deputātu, kuru iznākšanu no Augstākās Padomes ēkas ar gavilēm un apsveikumiem par deklarācijas pieņemšanu sveica iedzīvotāji. Tas bija nebijis pacēlums tautā. Tobrīd nākotne lielākajai daļai bija skaidra – „kaut pastalās, bet brīvā Latvijā". Pēc 50 gadu svešas valsts okupācijas – brīvībā.
Taču pa šiem 33 gadiem ne viss piepildījies, kā iecerēts. Izrādās, ka „pastalas mēdz arī sāpīgi grauzt". Daudz ir neapmierināto, kuri jau aizmirsuši brīvības garšu, to, ka šobrīd dzīvojam brīvā valstī. Neesam apmierināti ar situāciju, ar pieaugošo inflāciju, ar energoresursu cenu kāpinājumu, un tā tālāk un tā joprojām. Jā, tas tā ir, un daudz kļūdu ir pieļauts. Neesam apmierināti ar valdību, tās reālo atrautību no tautas problēmām. Bet galvenais jau paliek – mēs nedzīvojam pēc svešas zemes diktāta, un tas ir jāsargā.
Taču tepat blakus Ukrainā jau 430 dienas varonīgā ukraiņu tauta cīnās par savu brīvību. Līst asinis, dziest dzīvības, grūst mājas, brūk dzīves, bet ukraiņi cīnās. Cīnās par savu neatkarību.
Ukrainas sabiedrotie maiju sagaida ar cerībām. Krievijas kontrolē patlaban ir ap 20% Ukrainai piederošo zemju. Šī ziema pierādīja, ka Krievijas spēki ir par vājiem, lai virzītos tālāk un sāktu savu ofensīvu. Tagad tuvojas Ukrainas kārta panākt izrāvienu frontē. Likmes ir augstas.
03.05.2023.