Šonedēļ divas dienas, apsteidzot Latvijas pavasari, pēc Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa ielūguma kopā ar viņa rīkotā fotokonkursa dalībniekiem (no Madonas braucienā piedalījās Dzintra Stūrīte un Dāvis Veckalniņš) man bija iespēja pabūt Beļģijas galvaspilsētā Briselē.
Divas iespaidiem piesātinātas, saules apmirdzētas dienas (temperatūra otrdienas pusdienlaikā sasniedza pat +21), ar ziedošām magnolijām, ķiršiem, tulpēm un narcisēm un īpašo pavasara smaržu miljonu pilsētā, kur ļaužu straumes vecpilsētas ieliņās un laukumos nebeidzas pat dziļā vakarstundā, kad nišās pie veikalu ieejām uz naktsguļu ar visu savu ceļojošo iedzīvi nomitinās imigranti (bieži pat veselām ģimenēm ar maziem bērniem), kuriem citas mājvietas nav un kuri iztiek (?!) no ziedojumiem, ko plastmasas trauciņos samet garāmgājēji.
Briseli nereti dēvē arī par ES galvaspilsētu, jo šeit Eiropas Parlamentā ievēlētais 721 deputāts komiteju un politisko grupu sanāksmēs, kā arī papildu sesiju sēdēs, starp ikmēneša sesijām Strasbūrā, kas nemainīgi notiek 12 reižu gadā, pavada lielāko daļu savu darbdienu, šeit atrodas arī divas no trim galvenajām ES institūcijām – Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome. Brisele ir arī NATO galvenās mītnes vieta.
Eiropas Parlamentā viesojāmies savā ziņā vēsturiskā laikā, jo divas dienas pēc mūsu apmeklējuma Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja oficiālā vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam iedarbināja Lisabonas līguma 50. pantu par izstāšanās procesu no ES, kuru neviena dalībvalsts līdz šim nav izmantojusi, tādējādi sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu no ES. Sagaidāms, ka 29. aprīlī notiks ES līderu samits, kurā tiks pieņemtas vadlīnijas izstāšanās sarunām. Pašas izstāšanās sarunas sāksies ne ātrāk kā trīs nedēļas pēc tam.
Tikmēr Skotijas parlaments otrdien nobalsojis par jauna neatkarības referenduma sarīkošanu tuvāko divu gadu laikā, kā arī pilnvarojis pirmo ministri Nikolu Stērdženu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas valdību, lai gan Meja pirms tam bija paziņojusi, ka „šobrīd tam nav īstais laiks". „Skotu tautai ir jābūt tiesībām izvēlēties starp „Breksitu", iespējams, ļoti smagu „Breksitu", vai kļūšanu par neatkarīgu valsti, nospraust savu kursu un izveidot patiesu vienlīdzīgo partnerību uz šīm salām," uzskata Nikola Stērdžena.
31.03.2017.