Šajās pirmssvētku dienās gribētos aizmirst nebeidzamos darbus, aizbēgt no steigas, nemiera, pat labprāt nedoties uz pārpildītajiem veikaliem, neļauties iepirkšanās drudzim. Vismaz 24. un 25. decembrī neklausīties ziņas par politiku, būt savējo vidū un ļauties kopā būšanas priekam.
Gaidītais Ziemassvētku zenītlaiks ir klāt – ar svecēm un spožām rotām eglītē, ar piparkūkām, pīrāgiem, mandarīniem, pelēkajiem zirņiem, ar dāvanu rūķa gaidīšanu, bērnu dzejoļiem un dziesmām… Pie mums, Madonas novadā, – pat ar ziemas atgriešanos un sniega baltumu, kas pasauli iekrāso gaišāku un rada decembra nogalei atbilstīgu noskaņu – kā ziemā. 22. decembrī pulksten 1.03 ir datēts ziemas oficiālais sākums, kā arī saulgriežu laiks, kad mūsu senči svinēja gaismas uzvaru pār tumsu.
Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas ir tik pazīstamas un reizē – tik dažāds izdodas to piepildījums. Vieni svin ziemas saulgriežus, kad atkal kalnup ies saules cikla ceļš, līdz jau sagaidīsim Līgo dienu. Ir, kas savu namu izrotā ar čiekuriem, puzuriem, smilgu dekoriem, neizmantojot spīguļus no Ķīnas, ir bluķa velšana un ķekatās iešana. Kristieši svin Kristus piedzimšanas svētkus un atrod brīdi, lai saņemtu spēcinošo garīgo maizi. Ir ļaudis, kas vienkārši sapulcējas pie eglītes un svin svētkus. Ir, kas svētkos strādā, jo pēc grafika iekrīt maiņa slimnīcā, policijā, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, maizes ceptuvē, piensaimniecībā, zemnieku sētā vai diennakts veikalā. Ziemassvētku laikā biežāk tiek sadzirdēts arī aicinājums uz labdarību, kad dāvinām kaut mazumiņu sirds siltuma un atbalsta.
Swedbank, „Rimi" un Ziedot.lv rīkotajā labdarības akcijā „Eņģeļi pār Latviju" Ziemassvētku pasākumos kopumā bērniem tika saziedoti 280 695,97 eiro. „Rimi" un „Supernetto" ziedojumu kastītēs tika savākti 33 200 eiro, turklāt, lai noapaļotu šo summu uz augšu, „Rimi Latvia" sniedza papildu ziedojumu šim labdarības projektam – 16 800 eiro. Tādu piemēru ir daudz.
Taču mēs pārsvarā gatavojamies svētkiem materiāli, bet garīgi svētkus var izjust, aizejot uz baznīcu. Kad māja saposta, galdi saklāti, dāvanas sarūpētas, paši nez kāpēc jūtamies noguruši, pat pārguruši, un prieks aizgājis līdz ar svētkiem. Tāpēc, ka laicīgi labumi ir pārejoši, bet tas, no kā pārtiek dvēsele – mūžīgs.
„Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausījās,
Dievs aiz loga klausījās,
Vai dieviņu pieminēja."
Ziemassvētki atnāks – tā vai citādi – gan pilīs, gan būdiņās, gan garīgi, gan laicīgi piestrāvoti. Lai visi jūtamies mazliet kā bērni, kas gaida brīnumu. Sirdssiltus Ziemassvētkus!