Laiks palido un nākas secināt, ka rudens ir oficiāli klāt. Domās tam negribas ticēt, ir vēlme pastiept „vasaras izjūtu", bet dzestrie rīti, mainīgie laikapstākļi un skarbās lietus šaltis ir nepārprotamas.
Brīdī, kad joprojām gaisā un sadzīvē cirkulē runas par un ap lielo bubuli (kā vārdu jau vairs negribas turpināt deldēt), ir nācies secināt – neba nu tas ir vienīgais bīstamais, neērtības sagādājošais vīruss, kas mums uzglūn visapkārt. Jāstiprina imunitāte, jā, bet arī tai ir savas dabiskās robežas; strespilna ikdiena, tieša saskarsme ar bacili, arī laikapstākļu uzliktie pārbaudījumi organisma spējai pielāgoties – tas viss var likt zaudēt cīņā ar lielāku vai mazāku vīrusu. Bez veselības – nu nekādi; iespējams, arvien pieaugot gadu skaitam, jo biežāk nākas domās piekrist šai patiesībai.
Vietējā mērogā priecēja ziņa, ka ar 1. septembri, atsākoties jaunajam mācību gadam klātienē, izglītības iestādēs ir ieviesti dažādi drošības pasākumi, tostarp bērniem un jauniešiem pirms mācību sākuma tiek izmērīta temperatūra (par ko plašāk rakstīšu kādā no nākamajiem laikraksta „Stars" numuriem). Līdz ar ieviesto jauninājumu būs lielāka drošības izjūta, ka vīrusiem un baciļiem tiks samazināta iespēja iefiltrēties ļaužu masās.
Ir dažādi apsvērumi, iespējams, arī pandēmijas izraisītā nedrošība pasaulē, kas mudina atgriezties Latvijā tiem mediķiem, kas ilgāku laiku strādājuši Eiropas Savienībā un EEZ. Līdz šim viņiem bija jākārto reģistra eksāmens, lai varētu uzsākt darbu savā specialitātē Latvijā, bet kopš augusta valdība atvieglojusi šos nosacījumus – personai jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs, ko var izdarīt arī attālināti. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesa smagnējumu pērn izgaismoja endokrinologa Uģa Gruntmaņa lēmums pamest darbu Amerikas Savienotajās Valstīs un atgriezties Latvijā. Ārstam un profesoram ar 20 gadu pieredzi tika prasīts kārtot augstskolas eksāmenu. Atvieglotā kārtība ir labs solis tam, lai veicinātu mediķu, speciālistu atgriešanos Latvijā (un pieprasīto vakanču aizpildīšanu dažādās medicīnas iestādēs), tomēr ne tuvu nav pilnīga. Atvieglotā kārtība neattiecas uz ASV, Austrāliju, Kanādu un citām valstīm, kurās strādājuši arī vairāki atzīti latviešu ārsti. Pie tā jāturpina strādāt; arī Valsts prezidents Egils Levits ir izteicies, ka atvieglotu reģistrēšanās kārtību vajadzētu attiecināt arī uz tām valstīm, kurās piešķir dubultpilsonību. Tās tātad ir valstis, par kurām Latvija jau idejiski pārliecinājusies, ka tās ir drošas valstis, – Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, ASV.
04.09.2020.