Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šopavasar gatavošanās Lielajai talkai norit bez lieka skaļuma, nevajadzīgas ažiotāžas un pompozitātes. Nav arī skaļu reklāmu televīzijā un nemitīgu atgādinājumu, ka uz Lielo talku jādodas visiem – gan lieliem, gan maziem, turklāt spītējot jebkādiem laikapstākļiem, arī lietum, miesu un dvēseli stindzinošam vējam, kā tas, piemēram, bija pērn.
Šogad netiek rīkots „Zelta grābekļu" konkurss, bet Lielās talkas patrona pienākumi, līdzīgi kā pērn, ir uzticēti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kas ir iecerējis tikpat aktīvi iesaistīties Lielās talkas aktivitātēs. Viņš kopā ar Kanādas ārlietu ministru Džonu Bērdu sestdien plāno doties uz Tūju, lai piedalītos "Latvijas valsts mežu" rīkotajā pasākumā un netālu no Baltijas jūras stādītu mežu.
Iepriekšējos gados arī valdība Lielās talkas organizatoriem sniedza lielu finansiālu atbalstu, šim mērķim piešķirot vairākus desmitus tūkstošus latu. Šogad nodokļu maksātāju nauda tik pašsaprotamām lietām kā teritoriju sakopšanas idejas popularizēšanai, aicinošām reklāmām televīzijā vairs netiek tērēta, bet vai tāpēc Latvija paliks nesakopta?
Pašvaldības, īpašumu uzturēšanas nodaļas un komunālie dienesti jau ir tie, kas visu gadu rūpējas par teritoriju sakoptību, aprīli izsludina par Spodrības mēnesi un pilsētās un pagastos pavasarī, sakopšanas darbos iesaistot gan skolēnus, gan citus interesentus un sakoptas vides mīļotājus, rīko talkas jau daudzus gadus, pirms to 2008. gadā ar skaļiem saukļiem uzsāka projekts „Pēdas" ar domubiedru grupu. Daudzas novadu pašvaldības, tai skaitā arī Madonas, nodrošina gan ar maisiem, gan ar bezmaksas dārza atkritumu, pērno lapu un sauso zaru izvešanu.
Arī rīt daudzi dosies uz pašvaldību izsludinātajām talkošanas vietām. Līdz vakardienai Lielās talkas piesārņoto vietu kartē bija reģistrētas 849 talkošanas vietas. Taču vēl vairāk iedzīvotāju droši vien tomēr paliks mājās un šajā dienā kops, labiekārtos savus īpašumus, jo liela daļa pamatoti uzskata, ka, ja katrs tīrus un sakoptus uzturēs savus īpašumus, tad par Latvijas sakoptību kopumā arī nebūs jākaunas.
Vēl gan paliek koplietošanas teritorijas, kur, ja vien ir vēlēšanās, katrs var pielikt savu roku. Piemēram, sakopt kādu stūrīti pie daudzdzīvokļu mājas, ja kādā vietā no rudens vēl ir palikušas nesavāktas pērnās lapas, nozāģēt kādu nokaltušu zaru vai, dodoties ar atkritumu maisu uz konteineru laukumu, pa ceļam pacelt arī kādu tukšu plastmasas pudeli, tetrapaku vai kādu citu drazu, lai tā nemētātos apkārt vairākas dienas un uz to nebūtu jāskatās, ejot uz darbu vai citās ikdienas gaitās…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA