Bankas, vismaz man, līdz šim šķitušas līdzīgas slimnīcai: abos gadījumos to apmeklējums ir nedaudz nomācošs, bet nepieciešams. Labi, ja vaina nav akūta un bankā jāiegriežas vien profilakses nolūkos. Taču pavisam cits stāsts sākas brīdī, kad jārunā par kredītiem, precīzāk, to atmaksu.
Rādās, ka dažas bankas pēdējā laikā mēdz uzvesties nesmuki un to izstrādātos atmaksas grafikus un mistiskās procentu līknes cilvēkam bez augstākās ekonomiskās izglītības ir grūti sagremot. Nupat tika publiskoti Zviedrijas speciālistu un attiecīgu amatpersonu komentāri Ministru prezidenta Valda Dombrovska izvirzītajam ieteikumam par grozījumiem Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos. Ja tiktu pieņemti šie grozījumi, kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Citiem vārdiem sakot – cilvēkiem, kam jāatmaksā hipotekārais kredīts savai vienīgajai dzīvesvietai – īpašumam – gadījumā, ja maksājumus vairs nav spējīgs veikt, nebūtu pēc īpašuma atķīlāšanas par to vēl jāmaksā.
Zviedru baņķieri iebilst, ka grozījumu pieņemšana ar atpakaļejošu datumu būtu pretrunā Eiropas tiesību principiem, turklāt ilgtermiņā tas iedzīvotājiem būšot ļoti neizdevīgi un Latvija sevi citu banku acīs parādīšot kā riskantu vietu, kur realizēt savu biznesu. Citi zviedri iespējamajos grozījumos saskatījuši draudus mūsu ekonomikas atveseļošanai un turpmāku hipotekāro kredītu izsniegšanai. No vienas puses, cilvēki paši vien kredītus ņēma, pat ja tajā brīdī neiedomājās, ka 40 gadu konstanti maksāt par mājokli ne mazu summu ir ļoti riskanti. Taču paliek neatbildēti jautājumi: vai tiešām zviedri tik nesavtīgi rūpējas, lai Latvija nepieņem muļķīgu lēmumu, kas varētu kaitēt mūsu ekonomikai? Vai varbūt tomēr – viņu ekonomikai? Kā var apstāties hipotekāro kredītu izsniegšana šo grozījumu rezultātā, ja jau tagad bankas mulsi smaida, kad kāds apjautājas par kredīta ņemšanu, un „pa kluso" pačukst, ka nekādus kredītus šī banka vairs neizsniedz. Neesmu ekonomiste, bet ilgtermiņā izmaiņas Civillikumā varētu atspēlēties, un prettiesisks aspekts tajā visā arī varbūt atrastos. Taču šķiet zemiski, ka, krītoties akciju cenām, 2. pensiju līmenis izkūp tā, ka pat gailis pakaļ nedzied, taču nekustamā īpašuma vērtības kritumi bankai jāatdod līdz pēdējam.
Autore: LAURA VOITIŅA