Pēc dažām dienām visā pasaulē tiks svinēti gada gaišākie, baltākie un sirsnīgākie svētki — Ziemassvētki. Tie ir gadskārtu svētki, ko katru gadu atzīmē neilgi pēc ziemas saulgriežiem, kurus sagaidām 20. vai 21. decembrī. Gatavojoties Ziemassvētkiem, mēs pārdomājam, kāds ir bijis aizvadītais gads, analizējot veiksmes un neveiksmes, atminoties priekus un bēdas, pārdomājot, kuras ieceres izdevies īstenot, bet kuras tā arī palikušas tikai sapņi.
Neilgi pirms svētku vakara mūsu mājas piepilda izrotātās eglītes skuju smarža, krāsnī ceptu piparkūku un mandarīnu aromāts. Ieskatoties vēsturē, atklājas, ka egles pušķošanas paraža bijusi pazīstama Livonijā jau pirms 16. gadsimta. Atrodamā informācija liecina par 1510. gada ziemas tradīcijām Rīgā un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā, tādēļ pēc bijušā Rīgas Melngalvju nama izpilddirektora un vēsturnieka Ojāra Spārīša uzskata vēsturiska informācija par tradicionālā „Ziemassvētku koka" rotāšanu Rīgā ir jau kopš 1476. gada.
Jau izsenis mūsu senči ir piedalījušies tādās lustīgās izdarībās kā ķekatās jeb čigānos iešana, kad ķekatnieki, tērpušies dažādās maskās, gāja no vienām mājām uz otrām, lai nestu tur svētību un aizdzītu prom dažādus ļaunos garus. Tāpēc ķekatniekus visur labprāt laipni uzņēma un arī pacienāja. Maskošanās idejas pamatā ir seni auglības riti. Parasti maskās mēģināja attēlot tos garus, kuriem gribēja pielabināties. Līdzās Ziemassvētkiem kā sena latviešu tradīcija saglabājies tā sauktais Bluķa vakars, kas atgādina par senu rituālu darbību – bluķa vilkšanu, atdarinot saules gaitu. Šīs tradīcijas un stāsti par tiem tiek nodoti no paaudzes paaudzē, lai saglabātu senču tikumus. Tās ģimenes, kas Ziemassvētkus svin īsteni latviskā garā, nepievienojot neko mūsdienīgu, galdā ceļ tradicionālos divpadsmit ēdienus, tādējādi ievērojot ar tiem saistītos ticējumus.
Ziemassvētki ir mīlestības, saticības un piedošanas svētki. Steidzoties savās ierastajās gaitās un pildot svarīgos pienākumus, par šiem vārdiem aizmirstam, nepiedomājot, cik patiesībā svarīgi tie ir mūsu tuviniekiem un arī pašiem sev. Gribētu jūs aicināt pie tiem atgriezties ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, baltajā sniegā atstājot tikpat baltas pēdas. Un jo īpaši laikā, kas pasaulē iezīmējies tik traģisks un trauksmains, pieturēsimies pie miera sirdī un savā starpā, novērtējot to kā lielu vērtību un pateicoties par to.
Lai jums visiem svētīgs, mierīgs un gaišām domām piepildīts Ziemassvētku gaidīšanas laiks!
20.12.2024.