Šajā nedēļā, kas iesākusies ar Latvijas valsts svētkiem, uzsnidzis pirmais sniedziņš, meteorologi secina, ka vismaz Vidzemes ziemeļos iestājusies meteoroloģiskā ziema.
Pēc Latvijas dzimšanas dienas sarkanbaltsarkanā atribūtika jau tiek nomainīta ar egles zariem, čiekuriem, pamazām jau domājam par Ziemassvētku gaidīšanas noskaņu.
Latvijas valsts svētki, manuprāt, šogad iezīmējas ar jūtami masveidīgākiem un kupli apmeklētiem, patriotiski motivētiem pasākumiem. Novērtējam, ka mums ir sava valsts, kas kopš proklamēšanas pastāv 107 gadus, mums ir sava vēsture, atmiņas, kultūra, tradīcijas, ir savas zemes mīlestība. Domāju, ka visām paaudzēm, arī jauniešiem, kam "visa pasaule ir atvērta", ir svarīga Latvija un tas, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Laikā, kas ģeopolitiskajā sfērā tik nemierīgs, patriotisma liesmai piešķirt spožāku dzirksti ir tik svarīgi.
Atmiņā palikušas frāzes no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzrunas pie Brīvības pieminekļa, ka katrā no mums sadzīvo Cibiņš un Buņģis, Maija un Paija, bet ir jāsaglabā brīvības cīnītāju un Oskara Kalpaka izcīnītais. Motivācija – esam spēcīga tauta, un mūsu spēka pamats ir mūsu kopīgā Latvija.
Kaut demonstratīvi, bet Latvijai tās dzimšanas dienā simtiem auto entuziastu piedalījās svētkiem veltītajos karogu braucienos. Viens no kuplākajiem notika maršrutā Rīga-Sigulda, ko rīkoja biedrība "Audi Latvija". Pasākumā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, un šoreiz kopīgajā braucienā varēja iesaistīties jebkuras markas automašīnas. Vienotības brauciens – karogu brauciens ar devīzi "Saules mūžu Latvijai" vijās cauri arī maršrutā Alūksne-Gulbene-Madona, kad otrdienas pēcpusdienā centrālajās ielās vērojām iespaidīgu kolonnu.
Daudzās mājās svētku galdā goda vietā tika likta īsta rudzu maize, kas ir viens no Latvijas simboliem visos laikos. Rupjmaize ir īpaši novērtēta tad, kad ilgāku laiku atrodamies prom no mājām, kad tās pietrūkst. Dienišķās, no rudzu miltiem un ierauga ceptās maizes vērtība ir kūkas cenā.
Maizes ēšanas paradumu pētījums parāda, ka minimālas atšķirības maizes patēriņā ģeogrāfiskajā griezumā tomēr pastāv. Zemgalē maizi ikdienā ēd visvairāk – 89 %, pēc tam seko Latgale, kur maizi ikdienā ēd 80 % un Vidzeme, kur mazi katru dienu ēd 79 % aptaujāto vidzemnieku. Savukārt, Kurzemē maizi ikdienā vismaz reizi dienā ēd vismazāk – 77 % aptaujāto. Rupjmaize joprojām ir populārākā maize.
21.11.2025.