Vasaras saulgrieži ir klāt. Esam sagaidījuši gada garāko dienu un īsāko nakti. Ar vai bez licences, bet rīt un parīt visā Latvijā skanēs līgodziesmas un tiks suminātas Līgas un Jāņi.
Esam saņēmuši LaIPA skaidrojumu, ka šādos un līdzīgos pasākumos mūzikas atskaņošanai nav nepieciešama licence, bet tā jau nav vienīgā autortiesību aizstāvju organizācija Latvijā. Kā varēja pārliecināties vienā no LTV žurnālista Gundara Rēdera vadītajām „Sastrēgumstundām", skaidrības šajā jautājumā nav joprojām. Arī Saeimas deputātu vidū nav vienprātības, kā traktēt publiskā izpildījuma jēdzienu, kādas izmaiņas veikt likumos, lai, kā saka, vilks būtu paēdis un arī kaza paliktu dzīva.
Bet tas, protams, ir labi, ka autortiesību aizstāvji, šķiet, sapratuši, ka sava pozīcija sabiedrībai vairāk jāskaidro. Citādi var pienākt laiks, ka nebūs vairs, ne kas dzied, ne arī mūziku klausās. Jau tagad darbavietās dokumentu skapju dziļumā tiek paslēpti radioaparāti, lai, nedod Dievs, klausoties ziņas un atskanot mūzikai, nepiemirstos īstajā brīdī izslēgt radioaparātu.
Arī Madonas pilsētas 2. vidusskolas skolotāja Lilija Mozga sarunā atzina, ka autortiesību aizstāvju likuma traktējums ir absurds. Šopavasar visvairāk to izjutuši Rīgā, autortiesību aizstāvju un kontrolētāju vistiešākajā tuvumā. Galvaspilsētā ne vienā skolā vien izlaidums pagāja klusumā, kur, izņemot valsts himnu, nekas cits netika atskaņots.
– Ja tāda likuma izpratne tiks saglabāta, tā ļoti negatīvi ietekmēs radošās aktivitātes skolā, koru, ansambļu un dažādu pulciņu darbību. Zaudētāji būs visi – gan sabiedrība, gan arī paši mūziķi, kas zaudēs popularitāti, ja viņu sacerētās dziesmas, skaņdarbus vairs nevarēs tā klausīties un izpildīt, – uzskata Lilija Mozga. – Ja ikreiz par klausīšanos un mūzikas ierakstu izmantošanu vajadzēs maksāt, daudzi no tā atteiksies vispār. Jācer, ka mūsu varasvīriem tomēr izdosies rast saprātīgu risinājumu, lai no tā neciestu ne bērni, ne skolēni, ne arī mūzikas autori, komponisti.
Pirmsjāņu nedēļā neiztika arī bez pārsteigumiem. Visai negaidīti demisijas rakstu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tas, manuprāt, savā ziņā atklāj, cik neatkarīgi mēs esam īstenībā, un Krievija nebūt nav vienīgā valsts, kas mūs grib diriģēt. Ir arī citi pasaules varenie, kurus mēs negribam vai arī nevaram ignorēt.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA