Ja kādam jautātu par mūsu valsts svētku tradīcijām, droši vien tādu īsti latvisku tradīciju būtu pamaz, bet novembri var pamatoti dēvēt par valsts svētku mēnesi, kad atzīmējam Lāčplēša dienu un Latvijas valsts dzimšanas dienu, kad novērtējam savas tautas gara spēku.
Šonedēļ daudzviet notiek arī patriotiskie Lāčplēša dienas pasākumi, sporta sacensības, jaunsargu parādes, svecīšu aizdegšana, lāpu gājieni un koncerti. Pateicoties izglītojošajiem pasākumiem, arvien mazāk ir tādu, kas nezina, ka 11. novembrī mēs pieminam Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus un 1918. gada novembrī Tautas padome pasludināja Latviju par neatkarīgu valsti. Nēsāt sarkanbaltsarkanā karoga lentīti pie apģērba šajā laikā izvēlas arvien vairāk ļaužu, apliecinot piederību Latvijai.
Šodien kalendārā ir ierakstīta Mārtiņdiena, kas ir viena no latviešu svinamajām dienām. Lai neizzustu latviešu tradīcijas, gādā folkloristi, arī pirmsskolas izglītības iestādes un sākumskolas klases, kur šodien darbojas Mārtiņdienas tirdziņi, iepriecina Mārtiņbērnu masku gājieni ar rotaļām un ticējumiem.
Par Helovīna dienu latvieši kādreiz nemaz neko nezināja, tāpēc gaidīja Mārtiņdienu, kad, beidzoties veļu laikam, varēja iet ķekatās un jautri pavadīt laiku, kas novembrī ir pelēks, lietains, ar nomācoši īsu dienu.
Līdz ar Mārtiņdienu senāk zeme bija jālaiž atpūtā, visai ražai jau jābūt klētīs un apcirkņos, jo balts sniedziņš var uzsnigt kuru katru dienu. Taču šajā slapjajā gadā šo nosacījumu grūti ievērot, un neko nevar pārmest lauku saimniecībām, kam lauki bija tā pielijuši, ka raža tā arī palika dubļos nenovākta.
Šīs dienas ticējumi neļauj ne adīt, ne skalus lauzt, ne zvejot, arī dzirnavām ir jāpaliek mierā un jāsvētī Mārtiņa vakars. Ir zināmi arī laika paredzējumi – ja zosis pa Mārtiņiem staigā pa dubļiem, tad Lieldienās – pa ledu.
Nav teikts, vai viss piepildās. Arī nupat Eiropas Komisijas publiskotās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta – par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, bet 2019. gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu. Latvijas dzimšanas dienai tuvojoties, var jautāt, vai ekonomisko izaugsmi dzīvē izjūtam, vai tie ir tikai cipari uz papīra, jo labklājības līmenis mūsu valstī joprojām ir atšķirīgs.
10.11.2017.