Šajā nedēļā mūsu redzeslokā bija divi zīmīgi datumi. 23. augustā apritēja 33 gadi kopš „Baltijas ceļa", kas norisinājās 1989. gada 23. augustā pulksten 7 vakarā, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu, Rīgu un Viļņu). Šī demonstrācija tika rīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis.
„Baltijas ceļš" notika tieši 50 gadu pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, kad 1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras – Eiropas austrumu un ziemeļu daļu. Tā bija līdz tam nepiedzīvota vienotība starp trijām brāļu valstīm Baltijā, milzu pacilātība neatlaidīgajā ceļā uz neatkarību, kas piepildījās pēc diviem gadiem – 1991. gada 21. augustā.
Savukārt 24. augustā 31. gadadienu kopš neatkarības no padomju varas atzīmēja Ukraina. Taču šogad Neatkarības diena pagāja asiņainajā kara zīmē. Aizritējušas 182 garas un šausmu pilnas kara dienas. Nogalināti tūkstošiem cilvēku, no zemes noslaucītas pilsētas un ciemi. Krievijas nežēlība nav prātam aptverama, tai nav robežu, tāpēc jau iepriekš pirms Neatkarības dienas Ukrainas prezidents aicināja ļaudis nepulcēties ielās un laukumos, baidoties no Krievijas provokācijām, iespēju robežās atstāt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijivu. Taču Krievijas uzbrukumi turpinājās Ukrainas austrumos un dienvidos. Kā teica viens no ukraiņu karavīriem: „Neatkarības diena ir mūsu asinis."
Arī Latvijā, kas visus šos sešus mēnešus visādā veidā palīdz un atbalsta karā postīto Ukrainu, notika dažādi pasākumi. Biedrība „Tavi draugi" aicināja iesaistīties zibakcijā „Saulespuķu ceļš" un paust savu atbalstu Ukrainai. Akcija ilga vairāk nekā stundu, un noslēgumā saulespuķu pušķis, kas ceļoja no rokas rokā, tika pasniegts Ukrainas vēstniekam Latvijā.
Savukārt sadraudzības pasākumu cikla ietvaros, kas sākās Ukrainas Neatkarības dienas vakarā, sešas augusta un septembra trešdienas pēc kārtas Rīgā, Ventspils ielā 50, no pulksten 18.30 līdz 21 notiks tematiskas sarunas, spēļu vakari un meistarklases, kur dažādu jomu profesionāļi dalīsies ar zināšanām un sniegs atbildes uz jautājumiem. Pasākumu mērķis ir veidot emocionāli drošu, atvērtu un atbalstošu vidi, sekmējot sabiedrības saliedētību. „Ir būtiski stiprināt Ukrainas ģimeņu piederību Latvijas sabiedrībai un veicināt latviešu valodas un kultūras apguvi," norāda pasākumu režisore Laura Čaupale.
Katrā ziņā, kā to Latvijas Radio uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā mēs Latvijā esam kļuvuši patriotiskāki un nacionālāki, kā arī labāk apzināmies brīvības cenu.
26.08.2022.