Šī nedēļa mūspusē sākās ar pamatīgu snigšanu, līdz ar to šobrīd mums laikam ir dziļākā sniega sega šajā ziemā un slēpotāji nu var izbaudīt ne tikai mākslīgo trasi Smeceres silā, kamēr Zemgales pusē kļavām jau pilnā sparā tek sulas.
Bet rosīga ir ne tikai dabasmāte, darbojoties visos virzienos. Aizvadītās nedēļas nogalē izbaudījis pirmās ugunskristības Briselē premjera statusā, piedaloties Eiropadomes sanāksmē un tiekoties ar Eiropas Savienības institūciju vadītājiem, aktīvi pie savu pienākumu pildīšanas ķēries Māris Kučinskis, paužot savu viedokli gan par ārpolitikas, gan iekšpolitikas jautājumiem. Šī aktivitāte, protams, priecē, jo beidzot ir jūtama lielāka rosība valdības galvas ložā.
Tikmēr pagājušajā ceturtdienā Māra Kučinska vietā Saeimā uz laiku deputāta statusā apstiprinātais uzņēmējs Valdis Kalnozols uzstādījis savdabīgu rekordu un, šķiet, deputāta krēslā būs pabijis visīsāko laiku, veicot veiklu manevru, lai izvairītos no liekiem sarežģījumiem gan pašam, gan viņa pārstāvētajai Zaļo un Zemnieku savienībai. Proti, pret Kalnozolu ir ierosināta krimināllieta par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kas patlaban atrodas Rīgas rajona tiesā, un tiesa (kā jau tas iepriekš bija paredzams) trešdien griezusies Saeimā ar lūgumu izdot Kalnozolu tiesāšanai, tas nozīmētu, ka viņam kā apsūdzētajam nebūtu tiesību piedalīties Saeimas sēdēs, bet ZZS zaudētu vienu balsi, tāpēc Kalnozols paziņojis, ka plāno nolikt deputāta mandātu uz bērna kopšanas laiku. Un, ja Kalnozola iesniegums tiks saņemts ātrāk, nekā Saeimas komisija lems par viņa izdošanu tiesāšanai, visticamāk, Saeimai vairs nebūs jābalso par Kalnozola izdošanu tiesāšanai. Sak', vilks paēdis un kaza dzīva.
Šonedēļ pēc vairāk nekā gada atsākušās diskusijas par bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Uz Saeimu trešajā lasījumā tiek virzīti grozījumi EP vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā un Politisko partiju likumā. Tie paredz, ka tām partijām vai partiju apvienībām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, turpmāk būs jābūt vismaz 500 biedriem. Tāpat grozījumi paredz, ka Saeimas vēlēšanās var kandidēt tikai tāda partija vai partiju apvienība, kas dibināta ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām. Kā lems Saeima, to redzēsim nākamajā ceturtdienā. Bet pagaidām gaisā virmo asas diskusijas – vieni pauduši grozījumiem atbalstu, citi tos nodēvējuši par nedemokrātiskiem un pat aptaurētiem priekšlikumiem (politologs Jānis Ikstens).