Gada sākums politisko notikumu ziņā padevies gana spilgts. Šķelšanos piedzīvo gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas, uz vairāk vai mazāk populistisku nostādņu bāzes veidojas jauni politiskie spēki. Tiesa, sitiet mani nost, bet nespēju noticēt Štokenberga & Co brīnumainajām ideoloģiskajām pārvērtībām. Grūti nāksies arī Kalnietes un Kristovska divjūgam, jo abi ir spēcīgas personības, un, kā zināms, diviem barvežiem sadzīvot ir ļoti grūti.
Kaut arī jautājums par jauno politisko spēku līderiem ir svarīgs, nozīmīgāk man šķiet tas, kādi cilvēki veidos partiju pamatmasu. „Citai politikai", cik noprotams, tie būs savu jomu profesionāļi, pārsvarā ekonomisti un finansisti, kas šobrīd vienotā frontē kritizē valdības realizēto politiku. Savukārt otrs jaunveidojamais politiskais spēks, cik noprotams, balstīsies uz TB/LNNK un JL pametušajiem biedriem.
Tas, kāda būs abu partiju tālākā evolūcija, būs atkarīgs no viņu lēmumiem, spējas piesaistīt spēcīgas, taču līdz šim politikā neapbružātas personības un, protams, gūt finansiālu atbalstu kampaņu rīkošanai.
Vēl nebijušu aktivitāti, brīvo arodbiedrību un atsevišķu politisko organizāciju mudināti, izrāda arī Latvijas pilsoņi, kam tiek piedāvāta iespēja piedalīties uzreiz vairākās parakstu vākšanas kampaņās. Paanalizējot abas parakstu vākšanas (gan to, kurā pensionāri cīnās par cilvēka cienīgu pensiju, gan to, kurā arodbiedrības vēlas panākt izmaiņas valsts pamatlikumā, lai pilsoņiem būtu iespējams atlaist parlamentu), var saskatīt daudz kopīga.
Visupirms jau tā ir neuzticēšanās valdībai un Saeimai. Protams, paši Satversmes grozījumi ir vērtējami divējādi, jo, kaut arī cilvēcīgi ir saprotama iedzīvotāju nevēlēšanās samierināties ar atsevišķu deputātu un valdības ministru nespēju realizēt saprātīgu un uz valsts un tās iedzīvotāju labklājības celšanu virzītu politiku, nevaru piekrist, ka deputātu turēšana nemitīgās bailēs no klupieniem ir pareizais risinājums. Ja referenduma rezultāti liks grozīt Satversmi, tad viss, ko mēs iegūsim, būs nemitīgas ar vēlēšanu rezultātiem neapmierināto partiju organizētas parakstu vākšanas. Būs apdraudēta arī daudzu sāpīgu, bet nepieciešamu lēmumu pieņemšana parlamentā. Kurš gan vēlēsies kļūt nepopulārs?
Līdztekus politiskajām un pilsoniskajām ir risinājušās arī cita veida aktivitātes. Siltā ziema ir pamodinājusi dažu labu Latvijas nacionālā sporta veida – kūlas dedzināšanas – entuziastu, kam jau doma vien par došanos brīvā dabā ar sērkociņiem kabatā liek sirdij pukstēt straujāk. Kamēr Latvijā būs tik daudz „dīvāna zemnieku" un neapzinīgu zemes apsaimniekotāju, piromānu uzvaras gājienu apstādināt būs grūti.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS