Tā vien šķiet, ka gaiss vēl arvien šūpojas iedziedāts, ielīgots, tūkstošbalsīgi uzšūpots līdz pat augstākajām debesu dzīlēm. Bet pats, pats svarīgākais – iešūpots līdz latviski domājoša cilvēka visdziļākajām dvēseles dzīlēm. Sajūsmas viļņi par dziesmu jūras varēšanu viļņoties pāri ikdienas rūpēm, arī pāri dažādām būšanām un nebūšanām droši vien viļņosies ilgi un cerīgi līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem lielajā mūsu valsts jubilejas gadā. Jā, protams, deju daudzkrāsainajiem rakstiem, kurus gaidot nākamos svētkus, ik vasar` skatīsim varavīksnē pār mums, soļu iedimdinātajai zemei atbalsīs dūcot.
Raugoties ekrāna atvarā dziedātāju tuvajos plānos, televīzijas operatori veiksmīgi rādīja dziedātāju acis, no kurām raudzījās ne tikai dziedātāja un dziesmas dvēseles sintēze, apliecināta ar latvieša gribas un varēšanas spēku.
Es tanīs saredzēju ko vairāk. To, ko, domājams, sajuta ne viens vien no lielās sapņotāju cilts. Tur cerīgi uz mums un ne tikai cerīgi, bet uzdrošinos teikt – paģēroši, raudzījās Jauna Atmoda. Ne tikai tā, kuras vēl arvien pietrūkst bieži snauduļojošajai Saeimai un ar visai neslēptām pašapzinīga pārākuma tieksmēm pār tautu – arī valdībai. Arī latviskās pašapziņas atmoda mums visiem, kas to – bieži vien pat pašiem nemanot netīši vai, vēl ļaunāk, tīši -noniecinām, nevietā trinot savu mēli svešos vārdos, aizmirsdami, kā latviski skan daudzu lietu un vietu nosaukumi. Inerti padodamies dažādām, pat visai apšaubāmām, ietekmēm.
Kādai ietekmei padevusies mūsu valdība – naudas, varas, plikas politiskas godkāres vai vēl kā cita – ne jau man spriest. Mana sīkā ekonomika maciņā gan to liks manīt. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tāpat kā tas, ka tikai naivais var noticēt skaistajām frāzēm par sēdēšanu pie lielā naudas varas galda. Un ne tikai sēdēšanu, līdztiesīgu lemšanu ar lielo maku turētājiem par viņu, pasvītroju, viņu vēlmēm un darījumiem. Skaidri jūtu, raugoties ES runasvīru sejās, ka Latvija ar savu šābrīža iestāšanos eirojuku laikā eirozonā tai politiski vairāk vajadzīga mundiera pogām. Re, viens, kaut mazs, tomēr nāk.
Ka mūsu ietekme tur, zilos gaisos rakstīta, rāda spiegošanas starpkontinentālais lielskandāls, kur paši varenākie starp varenajiem viens otram nosūc konfidenciālas informācijas un sazin vēl ko.
Te mūsu saujiņai atliek tikai modināt visas snaudošās dvēseles savai garīgajai stiprībai tālajā un vistālākajā nākotnē. Ticēsim Dziesmu un Deju svētku šķiltajai gaismai.
Autors: OĻĢERTS SKUJA