Aprīlis vēl tikai pusē, bet daudzi jau ir pacentušies sapost savu māju apkārtni, negaidot Lielās talkas datumu. Arī mūsu pilsēta 90. jubilejas gadā ir jau atbrīvojusies no ziemas gružiem, zālāji paspējuši sazaļot, krokusi – uzziedēt, ko veicināja vismaz desmit siltās aprīļa dienas.
Ja jautā, kad ir vislabākais sējas laiks, agronomi un pieredzējušie zemes kopēji parasti atbild: „Tad, kad zeme ir gatava." Senie latvieši uzskatīja, ka zeme īsti atmostas un to drīkst kustināt tikai pēc Jurģu dienas – 23. aprīļa, ka nav jēgas sēt aukstā, slapjā zemē. Tomēr, vadoties pēc laikapstākļiem, šogad aprīļa sākumā dabas atmoda notikusi straujāk, kas devusi iespēju strādāt krietni agrāk, kaut gan zemes gatavība sējai atšķiras ne tikai Latvijas reģionos, bet arī pagastos un tīrumos.
Agrāk nekā citus gadus šopavasar sākusies sēja Zemgalē – zemnieki sējuši jau marta beigās, taču Vidzemē – aprīļa sākumā un intensīvāk – pagājušajā nedēļā, kad bija sauss un saulains laiks, zeme strauji zaudēja mitrumu un jau bija vajadzīga lietus veldze, ko tagad saņemam. Arī ugunsdzēsējiem pēc izsaukumiem uz kūlas ugunsgrēkiem lietus sniedz atelpas brīdi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis min, ka sakarā ar ES atbalsta politikas maiņu šogad nedaudz vairāk varētu būt apsēts ar vasarājiem, kaut kopumā ziemāji aizņem lielāko daļu sējumu platību. No ziemāju sējumiem vairāk cietis rapsis, kailsals dažviet pabojājis arī labību, kas zemniekiem nozīmē zaudējumus jau tā grūtajā laikā, kad cenas nav ne pienam, ne graudiem.
No 11. aprīļa sākusies jaunā platībmaksājumu sezona, pieteikumu iesniegšana, karšu zīmēšana, līdz ar to arī brīdis, kad jābūt skaidrībai, ko audzēt savās saimniecībās, kas kurā laukā tiks sēts. Uz labības audzēšanu joprojām laukos liek cerības, jo pagājušais bija rekordražas gads. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem jāsēj tikai bioloģiskas izcelsmes sēkla, jo tīrā zemē nesēsi konvencionāli audzētus graudus.
„Aug mežs, augam arī mēs" – ar šādu saukli iesākušies 2016. gada Meža dienu pasākumi visā Latvijā, arī Centrālvidzemes virsmežniecības teritorijā. Sakopšana kopā ar talciniekiem paredzēta arī mežos, kur tiek uzietas „dārgo" atkritumu krātuves, jo, ja aizslēgts konteiners, tad dažs pamanās no sadzīves atkritumiem atbrīvoties, izgāžot tos mežā.
Daudzviet sadarbībā ar novadu skolām gatavojas meža stādīšanas talkai par godu Latvijas simtgadei.