Ir sācies Adventa laiks, kas aicina kļūt klusākiem un vairāk piedomāt
par līdzcilvēkiem. Būt žēlsirdīgiem domās un darbos. Adventa laiks ir
dots tāpēc, lai mēs sagatavotos Kristus dzimšanas svētkiem – kļūtu
iekšēji tīrāki un brīvāki.
Cilvēka dzīve ir trausla, to īpaši izjūtam
tuvinieku slimības vai aiziešanas brīdī, un neviens jau īsti nezina,
kāda būs rītdiena. Lai mīlētu, darītu labu, palīdzētu citiem, svarīga ir
šī konkrētā diena.
Interesanti, ka Labklājības ministrija nedēļas izskaņā rosina piedalīties kampaņā „Maziem mirkļiem ir liela nozīme". 10. decembrī tā aicina Latvijas ģimenes, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kā arī uzņēmumus piedalīties akcijā, iedibinot jaunu tradīciju – mudinot vecākus veltīt vairāk laika kopā ar saviem bērniem. Izstrādāts arī materiāls, kurā apkopotas 1000 idejas, kā kvalitatīvi pavadīt šo laiku. Lūk, daži ziemīgi piedāvājumi: ar pēdām izstaigāt sniegā dažādas figūras, uzrakstīt vārdu vai uzzīmēt sauli; izrotāt mežā eglīti ar dāvanām meža zvēriem – atstāt viņiem veselīgu cienastu; doties pastaigā ar patversmes dzīvniekiem vai pastaigā visiem kopā kādā skaistā vietā.
Baznīca savukārt aicina spert septiņus citus soļus, lai Adventa laikā ikviens cilvēks kļūtu tuvāks Dievam.
Pirmais no tiem paredz ikdienas lūgšanu, un mājās novietotais adventa vainags ir labs iemesls sanākt ģimenei kopā. Otrais solis – piedalīšanās svētdienas dievkalpojumos un Rorātmisēs. Rorātmise iesākas tumšā baznīcā, sveču gaismā. Tumsa simbolizē mūsu garīgo aklumu un atklāj arī patiesību par grēka realitāti. Trešais solis – grēksūdze. Ceturtais solis – piedošana ikvienam. Piektais solis – Adventa apņemšanās. Vecāki saviem bērniem, piemēram, var biežāk teikt, ka viņus mīl, viņiem uzticas un ka viņiem viss izdosies. Izsakot apliecinājuma vārdus, pieaugušie tā atbalsta savus bērnus, dod spēku pārvarēt grūtības un ticēt savām spējām. Sestais solis ir žēlsirdības darbi. Pāvests Francisks bieži atkārto, ka mūsdienu cilvēkam ir vajadzīgas nevis tehnoloģijas, bet gan patiesa žēlsirdība, kas spēj atjaunot visu sabiedrību. Septītais solis – sirdsapziņas izmeklēšana. Šo lūgšanu ieteicams veikt ik vakaru, un te svarīgi būt patiesam Dieva priekšā. Ja dienas laikā izdevās atbildēt uz Viņa iedvesmām, izdarīt kaut ko labu, tad būtu jāpateicas. Savukārt, ja sekojām savai lepnībai, egoismam vai citiem netikumiem, ja strīdējāmies, dusmojāmies, aprunājām, melojām, ir jālūdz, lai Dievs dāvā savu žēlsirdību un piedod. Paļāvība uz Augstāko attīstās tad, kad sava grēcīguma dēļ mēs redzam, ka mums ir vajadzīgs Dievs, ka bez Viņa esam bezpalīdzīgi. Neuzturot sevī ticību un mīlestību, mūsu pūles un darbi būs neauglīgi un mūsu attiecības ar cilvēkiem kļūs banālas un seklas.
8.12.2017.