Četras Adventa nedēļas – četras Adventa sveces – ir kā četri pakāpieni ceļā uz skaistajiem Kristus dzimšanas svētkiem. Svētdien Adventa vainagā iedegsim trešo sveci, un šī pakāpeniskā gaismas paplašināšanās būs atgādinājums par vienu no galvenajām tēmām Jāņa evaņģēlijā, ka Jēzus gaisma spēj uzvarēt tumsas valstību.
Pakāpieni mēdz būt dažādi, arī tādi, kas izraisa nevis klusu apceri, bet sirds zemestrīci. Ko jūs teiktu, ja tradicionāli pieņemtajā pieklājības adventā, ko taču visi cenšamies izdzīvot ar iekšēju apņemšanos vairāk domāt par citiem, ne sevi, līdzcilvēki demonstrētu pavisam atšķirīgu pieredzi.
Šonedēļ noklausījos stāstu par skolu un klasi, kur ciešanas kāda sirdī ir tik lielas, ka viņš atsakās apmeklēt ierasto mācību iestādi. Proti, skola viņam, pirmkārt, saistās ar vietu, kur tiek saņemtas klasesbiedru nievas un izsmiekls, norādot uz viņa specifisko smaržu. „No vienas puses un no otras puses. Taisnība lampai uz galda, un taisnība tumsai kaktā. Taisnība tiem, kas teic „smird", un taisnība tiem, kas teic „smaržo". Ķiploks, piemēram, vienam smaržo, bet otram smird. Jūras aļģes vienam smaržo, otram – smird. Tāpat zirgi, siers, odekoloni, „baltie ceriņi"…" – epifānijā reiz teica Imants Ziedonis.
Kad pieklauvējam pie mājas ārdurvīm un saņemam uzaicinājumu ienākt, pirmais, ar ko sastopies, sperot kāju pār jebkuru slieksni, ir nevis mājokļa saimnieks, bet mājas aromāts. Mājas ir dažādas – dzīvokļi ar azbestu saturošām sienām, dzīvokļi, kurus apsilda ar malkas apkuri, vecas lauku mājas, kuru koka sienas uzkrājušas dažādas smaržas. Vecos, tumšos un drēgnos mājokļos, kur dzīvo gados vecāki ļaudis, specifisko aromātu nosaka arī pelējuma – sliktas ventilācijas – sekas, medikamentu aromāts, pārlieku lielais mitrums, dažviet sarežģītie personīgās higiēnas apstākļi.
Ne jau visiem un visur veikts eiroremonts, un vienveidība, sterilums, manuprāt, nemaz nav augstākais cilvēces sasniegums.
Kā bērniem likt saprast, ka dzīve ir daudzkrāsaināka, daudzveidīgāka, nekā to virspusēji tveram? Kā likt aizdomāties, ka komforts, kurā esam ieauguši paši, var nocietināt sirdis, izraisīt lepnību, egoismu un pat vardarbību pret otru? Advents ir piemērots brīdis, lai par to runātu, pārdomātu un kaut nedaudz sevi skaidrotu.
Un vēl – tas ir brīdis, kad varam sākt domāt par Kristus dzimšanas svētkiem – mīlestības valodu un viesu gaidīšanas smaržu – piparkūku, ceptu pīrāgu un vēl daudzu citu gardu cienastu aromātu. Šī smarža lai mūs sagaida uz sliekšņa! Lai tā pārspēj mūs pašus!
09.12.2016.