Pagājušās svētdienas novakarē neredzēts viesis nolēmis uz kādu laiciņu piestāt, acīmredzot, lai uzkrātu spēkus turpmākajam ceļam, Cesvaines novada „Smilškalnu" māju dīķī.
Sākumā „Smilškalnu" saimnieks Jānis Ozols nodomājis, ka piemājas dīķī ielidojis gulbis, bet tad, ieskatoties vērīgāk, sapratis, ka tas tomēr nav gulbis. Ņēmis fotoaparātu un devies ar neparasto viesi iepazīties tuvāk un nobildēt. Vēlāk sazvanījušies un bildes aizsūtījuši vietējiem ekspertiem – ir vai nav sārtais pelikāns, kas kādreiz redzēts zooloģiskajā dārzā. Paziņas sākumā smējušies: kur tad pie mums pelikāns, bet, kad ieraudzījuši fotogrāfijas, sapratuši, ka tas patiešām ir šīs retās putnu sugas pārstāvis – sārtais pelikāns, kas Latvijā savvaļā nav sastopams. Vēlāk atklājies, ka svētdien pa dienu pelikāns redzēts arī Aizkujā. Iespējams, atlidojis kopā ar gulbjiem. Jānis par interesanto faktu paziņojis arī ornitologiem.
Pirmdien, kad putns atkal ieradies „Smilškalnos", ar reto putnu iepazinies ornitologs Gaidis Grandāns. Viņam skaistuli izdevies nofotografēt ļoti tuvu. – Sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) Latvijā ir ļoti reti sastopama suga – maldu viesis. Maldu viesi ir putni, kas krasi novirzījušies no migrācijas ceļiem, ļoti reti parādās ārpus sava areāla. Šis ir jaunais pagājušā gada putns, kam acīmredzot kaut kas „kompasā" nogājis greizi un kas ar siltajām strāvām novirzījies no migrācijas ceļiem, bet katrā ziņā šeit tas nepaliks, – teic ornitologs. – Ļoti uzteicami, ka māju saimnieks informēja ornitologus, jo mēs jau daudz ko tā arī neuzzinām, daudzi interesanti fakti netiek fiksēti un aiziet nebūtībā. Šis Latvijā ir piektais sārtā pelikāna novērojums. Pēdējo reizi Latvijā sārtais pelikāns tika redzēts 2009. gada aprīlī Sēmes pagastā un Ventspilī, bet iepriekš Latvijā šis putns tika konstatēts 1930. gada vasarā. Šie putni ligzdo no Eiropas austrumu daļas līdz Mongolijas rietumiem, kā arī Āfrikā un Āzijā.
Ornitologa paredzējums ir piepildījies. Pirmdien vakarpusē, pamājis atvadas viesmīlīgajiem „Smilškalniem", retais putns aizlidojis uz Lubānas pusi. – Palikušas tikai atmiņas un fotogrāfijas, – nedaudz nostalģiski nosaka Jānis Ozols un smej, ka piemiņai par šo neparasto apciemojumu būšot turpmāk gandrīz vai jāpārdēvē kokzāģētavas nosaukums (to ziņkārīgais putns arī centies iepazīt tuvāk) un turpmāk tai jāsaucoties par „Sārto pelikānu".
Autore: BAIBA MIGLONE
JĀŅA OZOLA foto