Mūsu dvēselīte ik gadus veras vaļā pretim gaišākajiem un siltākajiem svētkiem – Ziemassvētkiem. Vai gaišākajiem? Kad ir visgarākā nakts un īsākā diena? Un siltākajiem? Kad reizēm salā zaķim acis no pieres sprāgst laukā?
Nē, te nav pretrunas. Ne jau saule vien dod gaismu un siltumu, kaut gan tieši tās vēršanos uz gaismas pusi mēs veicinām, iedegdami miljoniem svecīšu mūžam zaļo egļu zaros.
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars,
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
(V. Moora)
Pirms 2007 gadiem kristīgajai pasaulei Ziemassvētkos aizsākās jauns laika atskaites punkts – Kristus dzimšana. Ar to sākās mūsu ēra, "Kristus ir dzimis, viss ienaids rimis…".
Attīriet savas domas, cenšoties ienest mieru un saskaņu vispirms vistuvākajā lokā – savā ģimenē – aicina garīgā pasaule.
Ziemassvētki – laiks, kas katrā sirdī ienes prieku un cerību. Tumšā ziemas vakarā, kad cita pēc citas iedegas Adventa svecītes, dvēseli pārņem tā pati siltā, klusā, nojausmas pilnā sajūta. Cilvēki visā pasaulē turpina tās tradīcijas, ko apguvuši bērnībā.
Ziemassvētku stāsts ir tik vienkāršs un kluss kā rīta ausma, tik liegs kā plaukstoša roze, tik nesamākslots kā bērna raudas un tik pēkšņs kā maza cilvēciņa smiekli. Ziemassvētki – tā nav viena diena gadā, tie jāsaglabā sirdī visu gadu!
Ar sniega baltumu, egļu smaržu, mājas siltumu un mieru, kopā ar pazīstamiem un mīļiem cilvēkiem – lai piepildās jūsu Ziemassvētku sapnis! Lai gaiši deg svētku eglīte, lai prieka un gaismas pietiek ikvienam un visam gadam!
Gaišus un klusus Ziemassvētkus! Jaunu cerību, laimes un veiksmes pilnu 2008. gadu, lai jaunajā gadā jūs pavada mīlestība, svētība un darba prieks!
Autore: ILVIJA KRĒSLIŅA