Ir atziņa, ka cilvēka dzīvi var salīdzināt ar vienu saulainu, skaistu dienu. Šīs dienas rīts uzaust tad, kad jauna dzīvība ieraudzījusi pasauli, saule pakāpjas visaugstāk, kad cilvēks piedzīvojis visbrīnišķīgāko brīdi savā mūžā, saule paslēpjas aiz apvāršņa, kad cilvēks aiziet aizsaulē, tiek guldīts uz mūžu Zemes mātes klēpī — kapsētā.
Mani un, ceru, ka pārējos kapu svētku dalībniekus, iepriecināja skaisti sakoptā Vistiņlejas kapsēta, atremontēta kapliča, ar baltām fasādes sienām, sarkanu jumta segumu, kas novakara saules staru atspulgā radīja brīnišķīgu, skaistu kapsētas kopskatu.
Es saku paldies visu kapu kopiņu piederīgo vārdā par Vistiņlejas kapu sakoptību, sevišķi Praulienas pagasta pārvaldes tehniskajiem darbiniekiem, jo bez viņu sirds siltuma šāda skaista darba nebūtu. Lai saglabātu Vistiņlejas kapus sakoptus, arī mēs, kapu kapiņu piederīgie, centīsimies, cik mūsu spēkos, kopt savu mīļo tuvinieku atdusas vietas, jo kopējam darbam ir svētība.
Patīkamu sajūtu radīja tas, ka kapu svētkos bija ekumēniskais dievkalpojums, ko vadīja Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Hanss Jensons un Madonas katoļu draudzes priesteris Rihards Rasnacis.
Dievkalpojuma noslēgumā bija patīkami klausīties Riharda Rasnača teiktajā — zeme mums ir viena, debesis vienas, un Dievs ir viens, tikai draudžu dievkalpojumi atšķirīgi, kas notiek atsevišķos laikos.
Kapu sakoptība ir mūsu tautas sens kultūras apliecinājums, tāpēc turpināsim to.
Autors: ĀRIJS SEKSTE