Maijā pirms 8 gadiem Varakļānu pilī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma konference. Tad kādreizējās skolas ēkā par Borhu dzimtas ienākšanu Latvijas teritorijā uzstājās arī Varakļānu vidusskolas 1951. gada absolvents akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs.
Barkavā dzimušajam arheologam 6. aprīlī atzīmējam astoņdesmito dzimšanas dienu. Vēsturnieka raksti par bērnības un jaunības pusi – Barkavu un Varakļāniem – savulaik iespiesti „Starā". Rakstīts arī par Ļaudonu, kur vadīti izrakumi Teiču un Krustkalnu rezervāta kantora ēkas būvvietā. Par novadnieku avīze atgādinājusi iepriekšējās jubilejās.
Pirms 40 gadiem mācījos LVU Vēstures fakultātē un kursadarbā izvēlējos sagatavot priekšlikumus perfokaršu izmantošanai arheoloģisko senlietu aprakstīšanā. Iecere tāda, ka tīri mehāniski no lielāka apraksta kartiņu masīva pēc dažādiem iegriezumiem pa to apmali var atlasīt īpašām pazīmēm atbilstošās. Tad arī pirmo reizi sastapos ar novadnieku – Arheoloģijas un antropoloģijas sektora vadītājs Mugurēvičs bija mans darba vadītājs. Viņa vārdu gan zināju jau iepriekš pēc krievu valodā izdotās monogrāfijas par Austrumvidzemi X-XIII gadsimtā.
Piecpadsmit gadu vēlāk pāris nedēļu Daugavas labā krasta stāvā kraujā strādāju Ē. Mugurēviča vadītajos izrakumos Dinaburgas pilskalnā.
Arheologa darbs gada garumā dalās vairākos posmos. Vasaras daļa parasti ir izrakumu laukums. Tad līdz ar pirmajā brīdī iedomājamo lāpstu (lāpstiņu) ne mazāk nozīmīgi rīki ir pierakstu burtnīca, fotoaparāts, mērlente. Svarīgi ir visu zemē atsegto rūpīgi un saprotami fiksēt un piezīmēt, lai vēlāk varētu sīki aprakstīt vai citādi attēlot. Ziemā salīdzinoši vairāk jāstrādā pie galda, aprakstus apkopojot, atrasto salīdzinot ar citur atklāto (savulaik tieši tam arī varēja noderēt perfokartes). Pašam zināmais un izsecinātais jādara pieejams arī citiem, tam joprojām vislabāk der publikācijas. Pirms pāris gadiem iznāca Ē. Mugurēviča grāmata „Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā". Izrakumi Doles spēkstacijas appludināmajā zonā notika 1966.-1974. gadā, barkavieša vadīto darbu apkopojums analizē XII-XIV gadsimtu, laiku, kad šejienes cilvēki tika iekļauti Rietumeiropas civilizācijā. Jāpiebilst, ka tagad viņš pats dzīvo Salaspilī. Pēdējās desmitgadēs vēsturnieks vairāk pievērsies viduslaiku rakstīto avotu tulkošanai, komentāru sagatavošanai tiem. Tādējādi viņa priekšrocība ir iespēja salīdzināt arheologa atrasto un pirms gadsimtiem rakstīto.
Latvijas zinātnieku 2010. gada sasniegumu vērtējumā ir šāds ieraksts: „Pirmoreiz no latīņu valodas tulkots un ieviests zinātniskajā apritē viens no nozīmīgākajiem viduslaiku vēstures avotiem – Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols. Tas atklāj unikālas ziņas par 14. gs. politiku un cīņām Baltijas zemēs un Livonijā (akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs, LU Latvijas vēstures institūts)."
Varam teikt – Varakļānu vidusskolas beidzējs turpina strādāt.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ