Latvijas augstākā augstiene – Vidzemes augstiene – atrodas Cēsu un Madonas apkārtnē. Tās vidējais augstums ir 250 m. Vidzemes augstienes augstākā virsotne ir Gaiziņkalns, kas ir Latvijas augstākā virsotne un otra augstākā virsotne Baltijā (318,6 m virs jūras līmeņa).
Jau senatnē apkārtnes iedzīvotāji bija novērojuši – ja šo kalnu aptver migla, tad trešajā dienā pēc tam gaidāms lietus. Tāpēc viņi Gaiziņu dēvējuši par "gaisa zinātāju". Varbūt tieši no šī apzīmējuma arī cēlies augstienes nosaukums Gaiziņš jeb Gaiziņkalns.
Šo skaisto, eglēm un bērziem apaugušo augstieni 1930. gadā apmeklējis Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis. Par to vēlāk vēstīja augstienē novietotā granīta piemiņas zīme. 1938. gadā Gaiziņkalnu apmeklēja Kārlis Ulmanis. Pirms viņa ierašanās Gaiziņkalnā uzcēla 30 m augstu skatu torni (no kokmateriāliem) ar piecām skatu platformām. Šis tornis nav saglabājies, bet kalna dienvidu nogāzē dažkārt var aplūkot Kārļa Ulmaņa vārdā nosaukto avotiņu, kas diemžēl sausā laikā mēdz izsīkt. 80. gadu sākumā tika atklāts no ķieģeļiem būvēts mūra skatu tornis, kas ir vēl saglabājies.
Mūsdienās Gaiziņkalnā atrodas atpūtas bāze un vairākas slēpošanas trases. Gaiziņkalna virsotne kopš 1957. gada, bet viss Gaiziņkalns 53 ha platībā kopš 1977. gada ir valsts aizsardzībā. Gaiziņkalnam veltīti vairāki dzejoļi, kā arī Erika Ādamsona uzrakstītā "Dziesma par Gaiziņu".
Materiālus apkopojis
ROBERTS VEIPS