18. septembrī, košo kļavkoku ieskauta, Tu sagaidīji tuvus un tālus ciemiņus savā 60 gadu jubilejā. 57 izlaidumos 1675 absolventi. Vai tas ir daudz vai maz Tavā skolas dzīvē?
Šķiet, ka Tevi pārsteidza sen nedzirdētu balsu čalas krāstoņiem mainīgajos gaiteņos, tāpat kā viesus pārsteidza Tavi modernizētie dabaszinātņu kabineti, skolas vēstures izstāde multimediju centrā, jaunā sporta zāle ar plašo balkonu, dzīvesprieks skolēnu zīmējumos.
Ziedu krāšņums, svecīšu siltums, piemiņas svētums bija mūžībā aizgājušo skolotāju un skolēnu atceres brīdī Miera kapos, bet domās bijām arī Blaumaņa un Sauleskalna kapsētā un jebkurā atdusas vietā, kur mūža mājas Taviem skolotājiem un skolēniem.
Rudenīgais lietutiņš nesamērcēja Viktorijas matu lenšu pušķus un Lindas priekšauta baltumu, bet draiskulīgais vējš neko nenodarīja Ralfa svinīgajam uzvalkam, atverot ābeci Burtnieku skolas pagalmā, kur pirms 100 gadiem tika iesvētīta viena no tā laika modernākajām skolām Baltijā. Taka uz skolas vietu neaizaug.
Rudens ziedu rotātā skatuve saieta namā bija atvērta atklātai skolas vēstures stundai, ko iezvanīja dzidrais seno laiku zvans. Tā bija netradicionāla mācību stunda, 12. klases skolēnu Elīnas un Gunta vadīta, kas sākās ar mājasdarba pārbaudi, šoreiz neizpildītu. Vēsturei patīk skaitļi. Tāpēc nu zinām, ka pirms 330 (1680. g.) pirmo reizi minēts Ērgļu skolas vārds. Vēsturei patīk pārbaudītas vērtības. Tāpēc joprojām mūsdienīgi skanēja kādreizējā skolas pārziņa Andreja Broda Burtnieku skolas ēkas iesvētīšanas dienā 1910. gada 12. decembrī teiktie vārdi: „Ja gribam apzinīgi un saprātīgi dzīvot, tad mums ir jāievēro gan tuvākā tagadne, bet ne mazāk arī nākotne; ir gribot negribot jāsmeļas mācības un paskubinājumi iz pagātnes priekš tagadnes un tagadnē jādzīvo priekš nākamības. (..) Pie patiesas, īstas izglītības pieder prāta gaisma un sirds daiļums. Ja centīsimies mājā un skolā šos abus bērnos attīstīt, tad izskatīsies māju dzīvē un skolās daudz labāk, tad arī visa latviešu tauta tiešām zels un varēs, lai gan kā maza tautiņa, ieņemt cienīgu stāvokli citu lielu kultūras tautu starpā!"
Sirds stīgas tricināja pūtēju orķestra brašums, dažādu paaudžu dejotāji veda deju līkločos, meiteņu rokās izvijās lenšu raksti, emociju smeldzei dziesmu melodijas, meiteņu ansambļa un visas zāles dziedātas, un gaviles, klausot Jāņa Sprancmaņa diriģenta žestam, asprātības dzirkstīja aktieriskās darbībās, apsveicēju labie vārdi un muzikālie sveicieni no sirds tika doti un saņemti.
No ekrāna stipras un skaistas noraudzījās Tavas 5 direktores: Juta Ķepīte, Alma Zaltāne, Nellija Ziediņa, bet Velga Skujiņa un Inese Šaudiņa, abas Tavas absolventes, vēl arī stāstīja par savu laiku Tavā vēsturē.
Pateicība gerberas ziedā iztaisnoja skolotāju cienīgos stāvus, bet sirmās skolotājas atkal kļuva jaunas un laimīgas.
Līdzi paņēmām bukletu „Ērgļu vidusskola tev stāsta…". Nu visi, kas vien grib, var izlasīt, kā dzīvot interesanti, kā kļūt gudram, ko darīt pēc stundām, kā bija, ir un būs.
Lai pateicība tehniskajiem darbiniekiem par Tavu sapošanu ikdienā un svētku reizē, lai paldies skolotāju kolektīvam par līdzdzīvošanu Tavai jubilejai visas dienas garumā!
Ir tādas īpašas dienas skolu dzīvē, kad dažādu paaudžu absolventi kļūst jauneklīgi strauji, kad klašu telpās radušos troksni neviens neapsauc, bet zāles grīda, skolas valsim atskanot, pat aizmirst iečīkstēties. Tās ir salidojuma dienas. Un šoreiz, Ērgļu novada vidusskola, tā bija Tava diena!
Uz tikšanos pēc 5 gadiem!
Autore: MĀRĪTE BREIKŠA,
Tava 17. izlaiduma absolvente
Autores foto
P. S. Vai Tu zini, ka 6. klases skolēni Tevi saskaitīja? „Kā tā?" Tu brīnies. Nu tā. Atvēra Tavas 80 durvis, palūkojās pa 140 logiem un noskrēja pa Taviem 218 pakāpieniem. Esi gatava, ka līdz nākamajam salidojumam viņi ne to vien izpētīs!