Sveiks, mans draugs! Dzirdēju, ka, meklējot patiesību, tu esi mazliet apmaldījies. Jo cilvēki bieži mēdz sacīt, ka katram ir sava patiesība.
Nezinu, vai tas tā ir, taču zinu vienu – Patiesību, kura spēja uzvarēt lielāko mūsu ienaidnieku – ļaunumu.
Kā tu jau zini, Lieldienas ir visas kristīgās Baznīcas lielākie un svarīgākie svētki. Šajā dienā kristieši svin ne tikai Jēzus fizisko uzvaru pār nāvi, bet arī garīgo uzvaru pār ļaunumu. Patiesība pilnā mērā atklājas pie krusta. Ir tāda tautas paruna, ka „pie pilna galda draugu daudz". Ja mēs pārfrāzējam šo teicienu, atklājam tautas gudrības domu – patiesus draugus var atrast tikai nelaimē un grūtībās. Arī vienā no Lieldienu notikumiem – Jēzus Krusta ceļā – draugu nav daudz. Jo šajā ceļā cilvēks tiek atbruņots no visām maskām, kuras viņš izmanto ikdienā. Dažas no šīm maskām tiek izmantotas tik bieži, ka tās ieaug mūsos. Tādā gadījumā novilkt šādu ieaugušu masku var būt mazliet sāpīgi un biedējoši. Cilvēku biedē nezināmais, jo nevar zināt, vai tas, ko es ieraudzīšu zem šīs maskas, man patiks. Cilvēks mīl patiesību, kad tā vēršas pret citiem, bet ne pret sevi pašu. Tāpēc cilvēki bieži rīkojas saskaņā ar vēl kādu teicienu, ka „labākā aizsardzība ir uzbrukums". Dārgais draugs, uzlūkosim Krusta ceļu nevis kā netaisnības un ciešanu ceļu, bet Pazemības uzvaras ceļu!
Ko mēs varam saskatīt šajā ceļā? Cilvēku, kurš tiek apsūdzēts īpašā noziegumā, jo viņš sevi sauc par Dieva Dēlu. Ja kāds cilvēks sevi sauc par Dievu, kosmosa valdnieku, pēc loģikas spriežot, viņš ir vai nu psihiski nelīdzsvarots, vai arī melis. Taču jebkurā no šiem gadījumiem – kāpēc sacelts tāds tracis? Kāpēc jūdi pieprasa nāvessodu? Vai tad nebūtu loģiskāk pasmieties un novērsties no tāda? Un kāpēc daudzi cilvēki ieticēja Viņa vārdiem, ja jau tie bija tik acīm redzami un cilvēkiem nepieņemami meli? Man šķiet, ka tā mēs varētu maldīties patiesības meklējumā, ja nebūtu vislielākais un brīnišķīgākais pierādījums – Augšāmcelšanās. Es zinu, šis vārds mulsina daudzus, jo mūsu racionālajam prātam tas nav pieņemams un izprotams. Taču atliksim šo jautājumu, lai atbildētu uz citu – svarīgāku, bez kura Augšāmcelšanās noslēpums nerod izskaidrojumu. Kāpēc Jēzus nomira? Kāpēc Viņš nelūdza apžēlošanu, neaizstāvējās, nemeklēja vainīgos, kā darītu visi normāli cilvēki? Vai psihiski nelīdzsvarots cilvēks šādā situācijā spētu lūgties par tiem, kas viņam vēl ļaunu? Vai melim šī situācija būtu izdevīga? Uz šiem jautājumiem varam droši atbildēt noliedzoši. Jo cilvēks – ļaundaris – labu vēl tikai sev un domā tikai par sevi, bet psihiski nelīdzsvarots būtu vai nu agresijas, vai pilnīgas apātijas stāvoklī. Tātad šī cilvēka rīcība ir citādāka, nekā citas mums zināmas situācijas.
Jēzus neuzbrūk ar patiesības vārdiem un par nepatiesām apsūdzībām neaizstāvas. Viņš pieņem realitāti tādu, kāda tā ir, un lūgšanā visu veltī Debesu Tēvam.
Autors: INGARS STEPKĀNS,
priesteris