Atceros savu bērnības laiku. Bija 1943. gada nogale – vācu okupācijas laika pēdējā ziema. Sakarā ar juku laiku skolā es vēl netiku sūtīts, taču pašmācības ceļā biju apguvis lasītprasmi un mājās lasīju biezas grāmatas, jo īstā bērnu literatūra man nebija pieejama.
Zinādama par manu lasītkāri, mana labā Rīgas tante Paulīne, braukdama uz Ziemassvētkiem ciemos, atveda un man uzdāvināja veselas trīs krāšņas bērnu grāmatas. Tās bija Margaritas Stārastes sarakstītās un pašas ilustrētās „Ej pie rūķa skoloties!", „Pintiķu ciems" un „Ziemassvētku pasakas".
Šīs grāmatas man kļuva mīļas un dārgas, tās lasīju un pārlasīju. Māksliniece savās grāmatās bija pratusi tik jauki un saistoši atainot dažādus dzīvniekus, rūķus, dabas norises, veicinot bērnu iztēli.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 31.01.2014.
Autors: ĀDOLFS BORBALS