Pateicoties "Stara" pretimnākšanai, 2. maija avīzē varēja lasīt, ko, kā, kad sēsim un stādīsim. Pēc raksta publicēšanas saņēmu pietiekami daudz atsauksmju. Tās izvērtējot, par šo pavasarī aktuālo tematu varētu šo to piebilst vēl.
Tomāti
Tā ir kultūra, ko segtajās platībās audzē visvairāk. Kāpēc tomēr jāizvēlas gara auguma siltumnīcu šķirnes? Tomātu šķirņu veidošana un selekcija gājusi tieši šajā virzienā. Ir pietiekami daudz pārbaudītu šķirņu ar lieliem un garšīgiem augļiem. "Īsās" lauka un lauka-segto platību šķirnes parasti šajā ziņā atpaliek. Augiem, kuri pārāk ātri stiepjas garumā, galotnes īsina tad, kad tas nepieciešams, pat jūnijā, sevišķi perspektīviem augiem, tāpat kā vīnogulājiem, var ļaut plesties siltumnīcu "bēniņu" telpā, arī uz citu tomātaugu rēķina.
Plaši iesakņojies uzskats, ka tomāti, lai tiem attīstītos spēcīga sakņu sistēma, noteikti stādāmi guļus, tikai galotni atstājot virs zemes, kas nepavisam nav ieteicams. Šādi, ieliekot stādu tam neierastos apstākļos, tiek pat traucēta tā attīstība. Tomātus stādiet tieši tikpat dziļi, cik stāds bijis savā kastītē, gan ar noteiktu piebildi – katrā ziņā padziļā iedobītē. Ja stādi tiks sastādīti uz līdzenas zemes, tad drīz vien, tos laistot, rušinot un ravējot, saknes atkailināsies. Un tā jau būtu pretēja galējība.
Par ravēšanu un kaplēšanu
Šopavasar, vērojot laikapstākļus, šķiet, cīņa ar nezālēm (un kaitēkļiem) būs ļoti nopietna. Droši vien vai katrs ar lielām bažām secinās – nezāles pamazām pārņem visu. Ir jānodrošinās ar asu, iespējami platu, bet parocīgu kapli. Tā kā rīta un vakara rasā, kā arī lietus samērcētā zemē krietna daļa izkaplēto nezāļu, par lielu sarūgtinājumu kaplētājam, atdzīvojas, kaplēšana, neraugoties uz pareizajām un nepareizajām dienām, jāveic pusdienlaikā, kad svilina saule. Grūti! Bet nezāles tad labi sakalst. Ja šādi ideāli apstākļi ir, dažos pusdienlaikos jācenšas pārkaplēt, kaut pavirši,
visu dārzu. Sīkumi, pieprecizēšana, pielabošana – to varēs izdarīt kaut kad vēlāk.
Bieži grūtības sagādā sīkaugu – burkāniņu – ravēšana. Viegli salejiet vadziņu! Uz nu jau tumšās zemes burkāniņi (un nezālītes) būs labāk saredzami un atšķirami. Stādu stādīšanai (tomāti, kāposti u. c.) nekas nav (un nevar būt) labāks par mūrnieka ķelli. Te gan ir tikai viena problēma – reizēm ir pat nepārvaramas grūtības – nespēja pierunāt pamēģināt. Ja tas izdarīts, ķelle droši turpmāk kļūst par dārzkopja vienīgo stādīšanas rīku. Ar to arī turpmāk ērti stādam pieraust un atraust zemi, izmantot kapļa vietā ap stādiem.
Garās pupas (arī kāršu, turku)
Parasti sēj jauktas. Varbūt atsevišķi baltās un atsevišķi citādas krāsas? Taču gribu uzsvērt ko citu. Vēlākā rudenī, protams, laikus no lauka jāaizvāc visas krūmu pupiņas – citādi izsals un visa raža būs pagalam. Ar garajām pupām ir citādi. Pirms salnas novāc tās pākstis, kuras ienākušās, pašus augus neaiztiekot. Parasti, ja neuznāk sals, salnu dēļ tomēr vēl palikušās zaļās pākstis ar laiku pakāpeniski ienākas. Pat visas līdz pēdējai. Taču plānās, pārāk zaļās pārsteidzīgi nevajadzīgi agri novāktās
pākstis neglābjami sapūst.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ