Atgriežoties pie atvēruma rajona laikrakstā 15. janvārī – lasītāji ar gandarījumu uzņēma ziņu, ka daudzos rajona pagastos un centros radušās jauniešu atpūtas vietas – telpas brīvā laika pavadīšanai, kuru iekārtošanā aktīvi piedalījušies paši jaunieši.
Arī Praulienas centrā. Bet Praulienas pagastā ir arī "Kamčatka" – Saikava. Arī tur jaunieši ar vecāku atbalstu sāka iekārtot ko līdzīgu. Taču iniciatīva apsīka, un viss palika pusceļā, jo galvenie organizatori beiguši skolu un mācības turpina prom no mājām. Ko darīt pārējiem bez vadības? Pie datoriem nosēdēt visu brīvo laiku arī kaitīgi. Kā izklaidēties? Vienīgā vieta prom no vecāku acīm ir pulcēšanās Vecsaikavā uz un pie trošu tilta pāri Aiviekstei. Taču arī šūpošanās tilta margās nevar ilgt stundām. Un tad "gailēnu" dižošanās meiteņu priekšā vēl var izvērsties pie tilta atrodošos pastkastīšu laušanā, demolēšanā, sabojāšanā un pat likvidēšanā. Tas taču sīkums, ja pensionāriem jāatgriežas mājās bez laikrakstiem vai ar domu – kur ņemt jaunu pastkastīti, kas maksā pietiekami daudz, bet pastniecei jāpaliek "ar lielām acīm", jo nevar pastkastītes saskatīt – tās vienkārši norautas un vēl arī iemestas Aiviekstes ūdeņos. Bet citreiz viss ceļš piemētāts ar korespondenci – ne tikai laikrakstiem, bet arī žurnāliem. Tas jau atkārtojies četras vai piecas reizes pēdējā gada laikā. Cietušajiem jārod izeja no situācijas, jo uz pilsētu katru dienu nebrauksi un jaunu pastkastīti uz vietas nenopirksi. Tā kā pasta nodaļas likvidētas gan Rosībā, gan Saikavā un Stalīdzānos, atliek zvanīt uz Mētrienu pastniecei un sarunāt, lai avīzes atstāj ceļu krustojumā uz zemes, uzliekot virsū akmeni, lai vējš neaizpūš (dzirdēto telefonsarunu apstiprināt var pasta darbiniece). Bet pensionāriem taču laikraksti ir viena no dzīves nepieciešamākajām lietām, tāpēc jāgudro vien ir, kā kārtējos postījumus atkal novērst.
Nu, bet ar to vien jau arī jaunatnei nepietiek. Vajag jau arī pašiem kaut ko "taustāmu", jo ar tukšu vēderu grūti dzīvot. Tā kā saikavieši ir miermīlīgi ļaudis un policija jau pieradinājusi tautu "neuzbāzties" ar sīkumiem, "nagu palaišana" arī paliek neziņota un nenoskaidrota, kas to vēl vairāk veicina. Rudenī 5 m
no ceļa savai kūtij saimnieks ielika jaunu loga rāmi, taču kādā rītā viņš secināja, ka dubultrūtis naktī ir izsistas un caur loga rāmi, kura izmēri pieļāva kūtī iekļūt tikai pusaudzim, pazudušas vairākas vistas. Un tas veikts visu nakti apgaismotā telpā. Ja būtu tumšs un pārējās vistas nevarētu izvairīties no garnadžu ķetnām, zaudējumi būtu lielāki, Žēl, ka suņa un zosu signāli kūts otrā telpā nesniedzās līdz daudzdzīvokļu mājām. Jauniešu "varonība" ir vērā ņemama, jo jebkurā mirklī garām varēja braukt transporta līdzeklis un tos apgaismot. Bet no kādas citas kūts esot "aizceļojuši" truši.
Pie kā tas viss var novest? Vai tiešām vecāki Saikavā tik maz uzmanības velta savām atvasēm?
Autors: MĀRTIŅŠ ŠULMANIS,
viens no sašutušajiem