Drīzumā visur būs manāma vienotības izjūta – tuvojas taču Saeimas vēlēšanu laiks. Ļaudīm zvilnot dīvānā un spaidot televīzijas pulti, pretim no zilā ekrāna smaidīgi raudzīsies un tautu uzrunās partiju bosi. Uztrauc gan, vai visiem to būs iespējams redzēt, jo ar 1. jūniju televīzija pārgājusi citā formātā, prasot cilvēkam atvēlēt zināmu naudas summu dekodera iegādei. Vēlies skatīties teātri, maksā!
Iedzīvotājiem steidzīgi būtu jāmeklē bagātību sala, kas sniegtu finansiālu risinājumu ne tikai ģimenes problēmās, bet arī nodokļu atskaitījumos, lai pienācīgā apmērā būtu iespējams uzturēt prezidentu un tā svītu, Saeimas deputātus un ministrijās sēdošos padomniekus, sekretārus un to apkalpojošo personālu. Nesakot nevienam "paldies", pretī saņemot nievājošu attieksmi un… spļāvienu sejā. Nevar tēlot gudru un izteikt absurdu pieņēmumu, ka augstāko izglītību turpmāk varēs iegūt tikai par maksu. Mūsu valstī nekad nav rēķinājušies ar cita viedokli, tādēļ kādam vēl tīk uzspiest zīmogu, ka dzīvošanai muļķu zemē ir savas priekšrocības. Šāda negatīva attieksme jūtama arī sportā un jaunākās paaudzes sportistu tālākā izaugsmē. Ja kardināli šajā sfērā nekas netiks mainīts, mēs iegūsim paaudzi, kura klaiņos pa ielām, lietos narkotikas un papildinās noziedzīgo pasauli. Padomājiet tikai, cik daudz brīvo līdzekļu tiks ietaupīts valsts budžetā, kurus novirzīt privātmāju celtniecībai, saviesīgu vakaru rīkošanai un ceļojumam astoņdesmit dienās apkārt zemeslodei! Taču vislielāko neizpratni raisīja izteiktais priekšlikums, lai Augstākās padomes deputātus, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, zemes klēpī guldītu kā valsts varoņus. Ko vienas rokas pacelšana spēj izdarīt vēstures labā! Taču uzreiz aktuāls kļūst jautājums par cilvēkiem, kuri, nerēķinoties ar savu laiku, riskējot ar dzīvību, lietū un vējā ik dienu sargāja augstos kungus, lai no viņu galvām nenokristu ne mats. Varbūt sākumā parūpēties par tiem, jo daudzi no viņiem šodien dzīvo trūkumā un nevienam nav vajadzīgi.
Autors: ANDRIS VĪGANTS